Pagaidām svaigākais notikums ir zādzība 2022. gada novembrī, kad joprojām nezināmi ļaundari naktī iekļuva Vācijas dienvidaustrumu pilsētas Mančingas ķeltu un romiešu muzejā, aiznesot no turienes vērtīgāko eksponātu – 483 zelta monētas. Vēl zagļi esot paķēruši līdzi arī trīs pagaidām publiski nenosauktus priekšmetus no turpat līdzās esošās vitrīnas, un kopumā viss guvums esot vērtējams vismaz viena miljona eiro apmērā. 

Vēstīts, ka šajā gadījumā runa esot par lielāko ķeltu apslēpto mantu, kas atrasta 20. gadsimtā, un tas noticis 1999. gadā. Monētas datējamas aptuveni ar 100. gadu pirms mūsu ēras un kopā sver nepilnus četrus kilogramus. Bet tas, protams, nav vienīgais vērienīgais vērtīgu mākslas priekšmetu zādzības gadījums.

100 kilogrami zelta

Vācijas muzejos esošās zelta monētas arī agrāk nonākušas zagļu intereses lokā. 2017. gada martā no Berlīnes muzeja Bode nozaga monētu, kuras vienas pašas svars ir 100 kilogrami! Šo dārgumu savulaik izlaidis Kanādas monētu nams, tā nosaukums ir “Lielā kļavas lapa”, un uz aversa attēlota karaliene Elizabete II. Monētas diametrs ir 53 centimetri, biezums 3 centimetri, un tās izgatavošanai bija vajadzīgs zelts aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā. Var piebilst, ka zagļus vēlāk gan izdevās notvert, taču pati monēta joprojām palikusi neatrasta.

Bagātības viena miljarda vērtībā

Drēzdenē esošā glabātava “Zaļā velve” esot viena no bagātīgākajām dārglietu kolekcijām Eiropā. 2019. gada novembra beigās nezināmi ļaundari no turienes nozaga trīs rotājumu komplektus ar briljantiem, rubīniem, smaragdiem un citiem dārgakmeņiem. Noziedznieki bija sarīkojuši transformatora aizdegšanos, kā dēļ glabātavā nācās atslēgt signalizāciju, un pēc tā viņi pārzāģēja logā dzelzs restes un iekļuva telpā. Nozagtie rotājumi izgatavoti 18. gadsimta sākumā, un to vērtība esot vismaz miljards eiro. 2022. gada janvārī uz apsūdzēto sola nonāca seši kāda Berlīnes organizētās noziedzības klana pārstāvji, taču par nozagto vērtību likteni tā arī nekas nav kļuvis zināms.