Austrāliešu pētnieki zinātniskās analīzes vajadzībām aptaujāja vairākus simtus zvejnieku no septiņām valstīm saistībā ar viņu pazaudētajiem zvejas tīkliem. Tad pētnieki novērtēja zvejas rīku zudumus saistībā ar kuģu un pašu tīklu garumu, to kontaktu ar jūras dibenu un pazaudēto tīklu globālo koeficientu. 

Sanāca šādi rezultāti: katru gadu pazaudēti 740 000 kilometru traļu tīklu, aptuveni 3000 kvadrātmetru murdu tīklu un vismaz 75 000 kvadrātkilometru tā dēvēto maisveida tīklu.

Vēl bez tā katru gadu okeānos paliek vismaz 25 miljoni dažādu cita tipa lamatu. Novērtēts, ka tur esot aptuveni 2% visu pasaulē izmantoto zvejas rīku.

Tāpat pētnieki uzsvēruši vismaz 13 miljardu āķu pazušanu, kā arī norādījuši uz ļoti nopietnajām negatīvajām sekām, ko izraisa tā dēvētā fantomā zvejošana, proti, kad okeānā dreifējošajos pazudušajos zvejas rīkos iekļūst zivis un citi dzīvnieki, kas lielākajam to vairākumam nozīmē drošu un mokošu bojāeju. Turklāt šādu zvejas rīku spoku tvērienos diemžēl nonāk izzūdošu un aizsargājamu sugu pārstāvji, kā arī dažkārt nopietni cieš zemūdens vide. Piemēram, aizvadītā aptuveni pusgadsimta laikā vismaz par 70% esot samazinājusies dažu haizivju sugu un raju populācija, bet samudžinātie tīkli un pazaudētie āķi, un citi zvejas rīki turpina apdraudēt arī citas sugas.