Mūsdienu astronomi pietiekami detalizēti izpētījuši zvaigžņu sabiezējuma AFGL 5142 apgabalu un noteikuši to vietu, kurā veidojas fosforu saturošas molekulas. Savukārt Čurjumova–Gerasimenko (67P) komētas izpēte arī uz tās uzrādījusi fosfora oksīda pēdas. Tas devis iespēju izvirzīt pieņēmumu, ka tieši komētas no attālajiem zvaigžņu veidojumiem savulaik uz Zemi atnesušas fosforu, un tur tad tam arī piemitusi viena no izšķirošajām lomām dzīvības tapšanā un evolūcijā. Taču, izrādās, fosforu var atrast arī uz citiem objektiem Saules sistēmā.

I

Saturna pavadoni Enceladu astrobiologi sākuši uzskatīt par iespējami perspektīvāko vietu ārpuszemes dzīvības meklējumiem. Tāpēc, ka tur gluži noteikti ir ūdens šķidrā veidā. Lai arī tas atrodas zem kilometriem biezas ledus segas, taču zinātniskie aprēķini liecina, ka tam tur vajadzētu būt vairāk nekā pietiekamā daudzumā. Pirmo reizi šāda zemledus okeāna esamību izdevās apstiprināt ar aparāta “Cassini” palīdzību 2005. gadā, kad uz tā uzstādītās kameras iemūžināja jaudīgus ūdens geizerus netālu no Saturna pavadoņa dienvidu pola.

Toreiz “Cassini” pat izdevās nolidot maksimāli tuvu vienam no šādiem geizeriem, atrodoties aptuveni 50 kilometru augstumā virs tā, un, pateicoties tam, tagad ir zināms aptuvens šīs zemledus ūdenskrātuves ķīmiskais sastāvs. Uzreiz varot piebilst, ka saistībā ar iespējamo dzīvības eksistēšanu tas izskatoties pat vairāk nekā cerīgi: tajā ir ūdeņradis, kuru kā enerģijas avotu var izmantot Zemes baktērijām metanogēniem līdzīgi organismi, kā arī tajā ir vienkāršā organika, proti, metāns, propāns, formaldehīds un arī ogļskābā gāze, kas var kalpot kā oglekļa tapšanas avots. Tāpat tur ir arī sēru saturoši savienojumi un amonjaks, kas savukārt var kalpot kā slāpekļa veidošanās avots. Taču par būtisko trūkumu varot uzskatīt to, ka šajos geizeros nav izdevies fiksēt fosfora klātbūtni, lai gan labi zināms, ka fosfors ir viens no svarīgākajiem dzīvības elementiem – tas ietilpst DNS un RNS molekulu sastāvā, kā arī vispār bez tā praktiski nav iespējams iedomāties šūnu bioķīmiju.