Iespēja dzīvai būtnei nonākt ilgstoša miega stāvoklī ir gluži reāls process, ko zinātnes ļaudis uzskata par vienu no lielākajiem šīs pasaules brīnumiem. Un tas patiešām spēj pārsteigt, jo atsevišķas būtnes tādā stāvoklī spēj pavadīt pat 120 gadus! Turklāt arī tā, izrādās, nav galējā šādu iespēju robeža.

I

Pētnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka tālā senatnē cilvēks spējis apzināti iekrist ilgstošā guļā, lai tādējādi labāk pārziemotu salā un barības trūkuma apstākļos. Tāds secinājums gūts, izpētot kaulu atliekas Spānijas alā Sima de los Vesosā. Tās noslēpumainie iemītnieki tur uzturējušies pirms vismaz 500 000 gadu, kad Eiropā valdīja kārtējais ledus laikmets. Pētnieki uzskata: lai spētu adaptēties jaunajos apstākļos, senie cilvēki varēja izkopt prasmi iekrist stāvoklī, kas pietuvināms mūsdienās labi zināmajai anabiozei.