Ar vispārējās narkozes palīdzību varētu izstrādāt īpašu ar pārdzīvotajām traumām saistīto psihisko traucējumu ārstēšanas metodi.

Narkozē ausis visu dzird, taču narkotiskās vielas kaut kādā veidā spēj smadzenēs nobloķēt no skaņu receptoriem nākošos signālus. Tostarp smadzenes vienalga bezkaislīgi fiksē to, kā no ārpuses nākošā skaņa sasniedz bungādiņu, tad pa dzirdes kauliņiem pārvietojas uz vidusauss endolimfu un tur pakutina jutīgo šūnu matiņus, kas savukārt liek dzirdes nerva neitroniem ģenerēt impulsu, kurš aizjoņo uz galvas smadzeņu analizatoru. Bet – kas notiek tālāk?

I

Iepriekš neirobiologi varēja fiksēt tikai neliela šūnu ansambļa aktivitāti, taču šādi novērojumi neko lāgā nedeva. Bija nepieciešams sekot uzreiz ļoti lielām smadzeņu neironu grupām, un turklāt nevis tikai novērot, bet vēl arī būt apbruņotiem ar jaudīgām skaitļošanas metodēm, kas dotu iespēju izanalizēt liela daudzuma neitronu kopējo aktivitāti. Iespējams, tagad tas sasniegts.

Nesen franču pētnieki publikācijā izdevumā Nature Neuroscience vēstījuši par to, kas notiek lielajos neironu ansambļos vispārējās narkozes apstākļos. Viņi vienlaikus novērojuši tūkstošiem neironu peles smadzeņu dzirdes garozā: vienā gadījumā pele bija pie skaidras apziņas, citā – atradās narkozē. Izrādās, pat tad, ja auss neko nedzird, dzirdes garozas neironi patiešām ģenerē kaut kādus signālus. Taču šeit lieta tāda, ka nomoda laikā spontānās aktivitātes neironi atšķiras no tiem, kuri reaģē uz skaņu, proti, dzirdes garozā veidojas savdabīga darba dalīšana. Bet narkozē skaņai atsaucas tie paši neironi, kuriem novērota spontānā fona aktivitāte.