Un ir skaidrs, ka naftai ir pilnībā vienalga, no kādām vielām tā veidojas...

Protams, prognozes ir atšķirīgas, taču, gluži vidēji rēķinot, kopš šā brīža pasaule varot rēķināties ar aptuveni piecdesmit gadiem, kamēr tai vēl pietiks ar planētas dzīlēs esošajiem tā dēvētā “melnā zelta” jeb naftas krājumiem. Tostarp virknei speciālistu un tostarp arī zinātnes aprindu pārstāvju skatījums nav tik pesimistisks, un, viņuprāt, naftas cilvēcei pietikšot vēl vismaz simts vai pat visus divus simtus gadu. Un, protams, ir arī tādi ļaudis, kuri smīn un pauž, ka naftas krājumi vispār esot atjaunojami un tāpēc tos var uzskatīt par neizsmeļamiem. Un vispār neviens nevar pilnībā precīzi pateikt: no kurienes, kā un kādā ātrumā veidojas nafta.

I

Aptuveni kopš aizpagājušā gadsimta ir spēkā vismaz divas galvenās teorijas, no kurām viena pauž, ka nafta veidojusies miljoniem gadu laikā sarežģītā fizikālķīmiskajā procesā, kurā iesaistītas augu un dzīvo organismu atliekas. Un tas varētu liecināt par labu tiem, kuri apgalvo, ka agri vai vēlu visas esošās naftas atradnes izsīks. Šī teorija gan pieļāva iespēju, ka nafta joprojām turpina veidoties, taču tas esot gaužām lēns process, ja salīdzina ar jau tajā laikā augošajām cilvēces vajadzībām.

Cita teorija aptuveni tajā pašā laikmetā pauda, ka nafta veidojas nevis no augu un dzīvnieku atliekām, bet gan no neorganiskajiem savienojumiem. Zemestrīču vai citu kalnu veidošanās procesu laikā pa Zemes garozu šķeļošajām plaisām virszemes ūdens masas ieplūst dziļi pazemē, un tur tās sastopas ar metāliskajām masām, attiecīgi uzsākot ķīmisko reakciju ar dzelzs karbīdiem un veidojot metāla oksīdus un ogļūdeņražus. Pēc tā ogļūdeņraži pa tām pašām plaisām atkal pakāpeniski paceļas Zemes garozas augšējos slāņos un tur izveido naftas un gāzes atradnes. Turklāt šīs atradnes periodiski papildinās, un tas esot viens no aspektiem, kas liek vērtēt, ka dziļākajā būtībā zemestrīces un vulkānu izvirdumi ir pat noderīgi. Un vēl šīs teorijas atbalstītāji apgalvo, ka realitātē planētas dzīlēs šādu atradņu varētu būt pat ievērojami vairāk par to, kā uzskata “klasiskā” ģeoloģija.