Var droši apgalvot, ka sadzīves un rūpniecisko atkritumu problēma pēdējā laikā iemantojusi jau patiesi globālus mērogus. Piemēram, vēstīts, ka okeānā atsevišķās vietās straumes sanesušas vienuviet tik daudz plastmasas izstrādājumu, ka no šīs masas gluži teorētiski esot iespējams izveidot pat atsevišķas salas. Saistībā ar to kā vienu no risinājumiem zinātnes ļaudis piedāvājuši izmantot īpašas baktērijas, kas spēj pārstrādāt jeb faktiski pilnībā likvidēt jebkādus atkritumus. Vispirms par šo “bioloģisko tehnoloģiju” sākts runāt tieši saistībā ar iespēju atbrīvot planētu no plastmasas. Bet – ne tikai no plastmasas.

Daudzās zinātniskas ievirzes publikācijās praktiski visā pasaulē pausts: nav iemesla izlikties nesaprotam faktu, ka ekoloģiju apdraud ne jau tikai plastmasa. Arī citi atkritumu veidi, lai arī daudzi no tiem pārsvarā sadalās salīdzinoši ātrāk, tomēr ļoti nopietni piesārņo apkārtējo vidi. Un šajā ziņā, lai cik arī dīvaini un varbūt pat neticami pirmajā acumirklī tas izklausītos, vienu no lielākajām problēmām rada metāli. Un tieši ar tādu “metālēdāju” baktēriju izmēģinājumu eksperimentiem patlaban turpina nodarboties čīliešu pētnieki, kuru nolūks ir ar šo organismu palīdzību savas valsts kalnrūpniecību padarīt ekoloģiski pieņemamāku, jo tieši šī nozare faktiski visnopietnāk turpina Čīlē piesārņot apkārtējo vidi.

I

Čīle ir pasaulē viena no lielākajām vara eksportētājām. Esot pat skaidri zināms, ka šī nozare valstij sarūpē līdz 15% no visa kopprodukta. Tostarp tikpat labi zināms, ka vara ražošana ļoti negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Galvenokārt tādā veidā, ka pēc tās cikla pabeigšanas pāri paliek ļoti liels daudzums metāla, kuru pagaidām praktiski nav kur likt. Protams, atsevišķus metāla veidus vēlāk pārkausē metalurģiskajos uzņēmumos un turpina kaut kur vēl izmantot, taču tas diemžēl nav viss pārpalikums. Vēstīts, ka tādējādi nepārstrādāti paliek lielie metāliskie kravas automašīnu bunkuri, kuros satilpst līdz 50 tonnām rūdas. Čīlē tos parasti nogādā tālu Atakamas tuksnesī, kur sakoncentrējies liels daudzums valsts kalnrūpniecības uzņēmumu.

Čīliešu biotehnoloģiju speciālistei Nadakai Realesai ideja par kalnrūpniecības attīrīšanu no metāliskajiem atkritumiem ienāca prātā jau tajā laikā, kad viņa vēl bija tikai studente universitātē, un jo sevišķi tā attīstījās tad, kad viņa sāka strādāt kalnrūpniecības uzņēmumos un veikt pētījumus ar mikroorganismiem, kas uzlabo iegūstamā vara kvalitāti. Tolaik gan neko īpašu viņai sasniegt vēl neizdevās, taču laika gaitā Realesa no savas idejas neatteicās, turklāt, tiklīdz pavērās tāda iespēja, viņa ar jaunu sparu ķērās pie savas senās ieceres īstenošanas.