ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieku grupa atklājusi, ka cilvēka smadzenēm salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem piemīt ievērojami mazāks daudzums neironu kanālu, kas nodrošina jonu plūsmu (kalcijs, kālijs, nātrijs). 

Šī plūsma veido elektriskos impulsus, kas dod iespēju neironiem savstarpēji sazināties, un mazāks to daudzums var nozīmēt to, ka cilvēka smadzenes var darboties ievērojami efektīvāk, novadot resursus uz svarīgākām kognitīvajām funkcijām. Neirobiologs Lū Boljē-Larošs uzsvēris, ka agrākie salīdzinošie pētījumi bija apliecinājuši: cilvēka smadzenes ierīkotas tāpat kā citiem zīdītājiem, tāpēc šajā pētījumā bijis pārsteidzoši konstatēt pārliecinošus pierādījumus tam, ka cilvēka neironi tomēr ir īpaši.

Var piebilst, ka aizsākums šim jaunākajam pētījumam meklējams 2018. gadā, kad Boljē-Larošs un viņa kolēģis Marks Harnets no tā paša institūta eksperimentā salīdzināja cilvēka un žurkas smadzenes. Viens no viņu atklājumiem bija saistīts ar dendrītiem – sazarotām struktūrām nervu šūnu galiņos, pa kurām no jonu kanāliem smadzenēs nonāk elektriskie impulsi, un dendrīti no šejienes ģenerē to, ko mēdz dēvēt par tās darbības potenciālu, kas signālu noraida tālāk. Salīdzinot divu sugu smadzenes, pētnieki atklāja, ka cilvēka dendrītos šo jonu kanālu blīvums ir ievērojami zemāks nekā žurkas dendrītos, un tas mudināja aktīvi turpināt pētījumus šajā virzienā.