Pilnībā pretēji iepriekš paustajām mēreni histēriskajām prognozēm par tropisko džungļu degradāciju klimata antropogēnisko izmaiņu rezultātā pētnieki secinājuši, ka patiesībā tur koki neticami strauji palielinājuši gan savus izmērus, gan kopējo biomasu. Turklāt tas skarot gan lielos, gan mazos kokus.

Labi zināms, ka bioloģiskā daudzveidība kritiski atkarīga no klimata apstākļiem: tur, kur ir auksts, sugu ir maz, savukārt tur, kur valda siltums un mitrums, to ir daudz. Un tāpēc, piemēram, Kostarikā, kuras izmērs ir aptuveni 51 tūkstotis kvadrātkilometru, ir vairāk bioloģisko sugu nekā milzīgajā Krievijā (aptuveni 17 miljoni kvadrātkilometru). Šā iemesla dēļ pētnieki pauž nopietnas bažas par tropu un ekvatoriālo zonu bioloģiskās daudzveidības izredzēm, jo tieši tur mīt nospiedoši lielākais daudzums sugu, savukārt mērenajā klimatā un virzienā uz ziemeļiem to ir pat ļoti maz.

Burtiski vēl tikai aizvadītajā gadā kādā no pētījumiem bija bažīgi apgalvots, ka globālā sasilšana izraisīs džungļu zonas pārkaršanu un postoša sausuma iestāšanos, un vismaz puses tropisko mežu kolapsa iestāšanos prognozēja jau aptuveni gadsimta vidusdaļā. Lai gan zināms, ka vairāki pētnieki patiesībā jau pagājušā gadsimta 80. gados pareģoja gluži pretējo: tieši antropoloģisko oglekļa izmešu un sasilšanas iespaidā planētas biosfēra piedzīvos gluži reālu uzplaukumu. Laikam nav grūti iedomāties, kā jau toreiz pastāvošā “zaļā terora” apstākļos klājās šiem drosminiekiem...