Vilks. Ikonisks dzīvnieks, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Vilkam ir izšķiroša loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā dažādās dzīvotnēs, kā arī cilvēka interešu un savvaļas dabas līdzsvara uzturēšanā.

Vilks visur ir vajadzīgs, un tajā pašā laikā tas ir kā strīda ābols starp medniekiem un dabas draugiem, kā instruments sabiedrības domas veidošanā un kā sarkanā lupata gan lauksaimniekiem, kuri cieš no augošās plēsēju populācijas uzbrukumiem, gan dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, kas ir gatavi upurēt Sarkangalvīti, lai tikai vilciņam tiek viss mežs.

Kāpēc tā ir? Kāpēc vilks ir tik liels savā nozīmē un tik ļoti nodarbina cilvēku prātus, kuri dēvē to par visgudrāko no plēsējiem, meža sanitāru, totēmu dzīvnieku, mūžam uzticamo un ģeniāli gudro?

1. mīts. Vilks visu mūžu dzīvo vienā pārī

Līdzīgi kā par gulbjiem arī par vilkiem tiek runāts, ka tie veido pāri uz mūžu. Ka vilki ir neticami uzticami un, ja partneris iet bojā, bēdās var pat nomirt. Daļēji tas atbilst patiesībai, taču lielā mērā tas ir cilvēku tieksmes romantizēt dzīvniekus un piedēvēt tiem cilvēciskas īpašības rezultāts.