Lūkojoties uz medību procesu no nemednieka skatpunkta, viss šķiet bezgala vienkārši – kad vajag, uzkāp tornītī, sagaidi dzīvnieku, nospied sprūda mēlīti. Medījums ir iegūts, un medības veiksmīgi beigušās. Taču mednieki un it īpaši asinspēdu meklētāji lieliski zina, ka nereti īstās medības tikai sākas pēc šāviena. 

Negaidītu situācijas pavērsienu saraksts ir pilnīgi bezgalīgs, un dažbrīd šķiet, ka tas sniedzas tālāk par visām fantāziju robežām. Ar savu pakaļdzīšanās piedzīvojumu, medījot briežus, šoreiz padalījies Artis Čukna.

Pārsteigums, kuru neviens negaidīja

Vakars sākās diezgan tipiski – gaides medībās sēdēju tornītī un veiksmīgi arī sagaidīju briežus. Distance līdz jaunai govij ap 155 metriem. Situācija bija labvēlīga, jutos gana droši, lai raidītu precīzu šāvienu, tādēļ pieņēmu lēmumu dzīvnieku nomedīt. Kad šāviens atskanēja, govs metās skriešus, bet jau pēc kādiem 30 metriem piestāja un nokrita turpat uz labības lauka. Nu re, vakars izdevies veiksmīgs! Kā jau šādās reizēs pieņemts, nesteidzos un paliku vēl kādu brīdi sēžot, lai ļautu dzīvniekam mierīgi norimt.