Pavasaris un vasara dabā nav tikai cope, laiva, telts, vakara ugunskurs un tas īstais miers, pēc kura cilvēks uz ūdeni vai mežmalu patiesībā arī brauc. Tā ir arī sezona, kad vienā brīdī vari sēdēt pie ezera saulrietā ar ideālu copes vakaru, bet nākamajā jau sist pa kaklu, ausīm un potītēm, jo odi ir atraduši tevi ātrāk nekā tu zivis. Un, ja ar odiem lielākoties runa ir par diskomfortu, tad ar ērcēm stāsts ir krietni nopietnāks.

Šie mazie asinssūcēji nav vienkārši kaitinoši. Odi var sabojāt vakaru, nakti teltī un pat visu braucienu, bet ērces var atnest līdzi arī reālas veselības problēmas. Tāpēc jautājums nav par to, vai vajag aizsardzību, bet gan par to, kas tieši strādā vislabāk un kā to izmantot gudri, nevis uz dullo sapūsties ar pirmo, kas atrodas benzīntankā.

Patiesībā visdrošākā pieeja nav viena brīnumlīdzekļa meklēšana, bet vairāku metožu kombinācija. Jo vairāk laika pavadi dabā, jo skaidrāk saproti vienu vienkāršu patiesību – vislabāk strādā nevis viens superpūšamais, bet efektīva, katram individuāli piemērota sistēma.