Daudziem atmiņā ir 2009. un 2010. gada bargās ziemas, kad dziļais sniegs un biezā sērsna prasīja ļoti lielu nodevu pārnadžu populācijām visos reģionos. Arī pagājušajā ziemā sals sasniedza 30 grādus un vairāk, bet atkušņa nebija pāris mēnešus. Daudziem rodas jautājums, vai ar stirnu populāciju viss ir kārtībā. Daudzi mednieku kolektīvi sūdzas, ka stirnu kļuvis mazāk. Arī personīgie novērojumi un privātīpašnieku sacītais liek domāt, ka pagājušā gada spēcīgā un ilgā ziema ir negatīvi ietekmējusi mazo pārnadžu skaitu valstī.

Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā statistika par stirnu populācijas dinamiku parāda lejupejošu līkni jau trīs sezonas. Saskaņā ar datiem šobrīd Latvijā ir ap 202 000 stirnu. Pērn nomedīti teju 20 000 šīs sugas dzīvnieku. Tomēr, ja mēs patinam atpakaļ filmu, tad nemaz tik aukstas pēdējās trīs ziemas nebija. Tikai šogad sals bija ilgs un pastāvīgs. Vai tas radīs paliekošu efektu uz stirnu populāciju, kādi ir dzīvnieku skaita samazināšanās iemesli, un, pats galvenais, ko darīt medniekiem?

Ne tikai sals un sniegs

Vecie mednieki saka, ka sērsna un dziļais sniegs ir galvenie stirnu ienaidnieki. Grūti apstrīdēt, jo tas patiešām ir mazākais no briežu dzimtas dzīvniekiem, un ne tikai ārējie apstākļi stirnām ir grūtāk pārvarami, bet arī ķermeņa resursi ir salīdzinoši mazāki nekā briedim vai alnim.