7.7 °C
Nakts redzamības un termālo tēmēkļu izmantošana staltbriežu medībās diennakts tumšajā laikā nav atļauta. Tomēr izņēmums jau ir bijis. 2024./2025. gada medību sezonā VMD atļāva šos tēmēkļus un mākslīgos gaismas avotus izmantot staltbriežu medībās tumšajā laikā konkrētos medību iecirkņos. Izņēmums bija paredzēts nopietnu mežaudžu postījumu novēršanai un noteiktā nomedīšanas apjoma izpildes veicināšanai.
Mūsdienīgas, kvalitatīvas termālās ierīces atbilstošā attālumā un piemērotos apstākļos ļauj tumsā ne vien pamanīt dzīvnieku, bet arī izšķirt un novērtēt medījumu. Tas liek jautāt, vai plašāka šo tehnoloģiju izmantošana palīdzētu medniekiem efektīvāk mazināt postījumus un pieņemt pārdomātus lēmumus pirms šāviena. Vienlaikus jārunā par medību ētiku – dzīvnieku netraucēta miera nozīmi, mednieka tehnoloģiskās priekšrocības robežām un atbildību par populācijas apsaimniekošanu.
Vai nakts redzamības un termālo tēmēkļu izmantošana staltbriežu medībās tumšajā laikā būtu pieļaujama un ar kādiem nosacījumiem? Par praktiskajiem ieguvumiem, riskiem un ētiskajām robežām jautājam lielākajām mednieku organizācijām Latvijā.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Šeit ir divējāda situācija. Medības ar termālo vai nakts redzamības tēmēkli nebūtu īsti vērtējamas kā klasiskas trofeju medības. Taču, ja runājam par dzīvnieku populācijas apsaimniekošanu, es uzskatu, ka šīm ierīcēm ir jābūt legālām un izmantojamām medībās neatkarīgi no diennakts laika.
Viens no galvenajiem argumentiem ir drošība. Šajos tēmēkļos varam skaidri redzēt medījumu un pārliecināties, uz ko izdarām šāvienu. Otrs arguments ir praktiskā nepieciešamība. Pašreizējā situācijā, kad ap staltbriežu postījumiem tiek celta ažiotāža un no medniekiem prasa samazināt dzīvnieku skaitu, bez šīm ierīcēm to izdarīt, manuprāt, nav iespējams. Ja kāds iedomājas, ka briedi var nomedīt tāpat kā stirnāzi, vakarā pasēžot pie āboliņa lauka, lai viņš atnāk un nodemonstrē, kā šādā veidā nomedīt trīs briežus! Runāt par skaita samazināšanu ir viegli, bet ir jāsaprot, ko tas nozīmē praksē.
Attiecībā uz Bernes konvenciju es saskatu problēmu tās interpretācijā Latvijā. Es nepiekrītu interpretācijai, ar kuru to izmantošana tiek ierobežota. Kāpēc vienas prasības uztveram un pildām burtiski, bet citas interpretējam tā, ka tas nenāk par labu ne saimniekošanai, ne medniekiem? Mums ir sava situācija, savi risināmie jautājumi un vietējās problēmas. Arī lēmumi ir jāpieņem, balstoties uz šiem apstākļiem, nevis nepārtraukti gaidot norādes no Eiropas.
Konvencija tapusi 1979. gadā, kad bija cita izpratne par medībām un pavisam citas tehnoloģiju iespējas. Manā vērtējumā šajā jautājumā tā ir novecojusi. Toreiz priekšstats lielā mērā balstījās klasiskajās medībās – piemēram, staltbriežu medībās baura laikā. Šodien mums ir jāapsaimnieko lielas populācijas, un es neredzu, kā to efektīvi izdarīt bez mūsdienu ierīcēm. Arī citās valstīs, kas pievienojušās konvencijai, nakts redzamības un termālās ierīces medībās izmanto.
