Dzīvnieks tuvojas pārejai, apstājas, klausās un tikai tad iznāk uz stigas. Tieši šādu situāciju cer sagaidīt mednieks medībās ar traucēšanu. Mierīgāka dzīvnieka kustība dod laiku to novērtēt un pieņemt pārdomātu lēmumu. Taču iespēja nesteigties medību brīdī ir jāizveido jau iepriekš – ar rūpīgu platību izpēti, pārdomātu torņu izvietojumu un saskaņotu dalībnieku darbu.

Mednieki, kuri izbaudījuši šī medību veida burvību, gan pašiem piedaloties, gan organizējot medības, zina teikt, ka medības ar traucēšanu, kas būtībā ir viens no veidiem, kā organizēt medības ar dzinējiem, sākas, krietni pirms visi ir parakstījušies medību pārskatā un brauc uz mežu.

Jāzina, kur dzīvnieki uzturas, kā pārvietojas un pa kurieni varētu doties, sajutuši cilvēka klātbūtni. Jābūt sagatavotām vietām, no kurām mednieks dzīvnieku laikus pamana. Un visiem jāpieņem, ka viens masts var prasīt vairākas stundas.

Mežs jāpazīst līdz pārejām

Ar zināšanu, ka konkrētajā kvartālā uzturas brieži, aļņi vai mežacūkas, ir par maz. Vajadzīga izpratne par pārejām starp uzturēšanās vietām, biezokņiem, vietām, kur tie šķērso grāvjus un stigas. Atbilstīgi reālajai situācijai jāizvieto medību torņi gan ap mastu, gan tā iekšienē. Tādējādi mednieks var sagaidīt dzīvnieku, kas pārvietojas no vienas slēptuves uz nākamo. Taču katrai vietai jāiekļaujas kopējā medību plānā: jāņem vērā visu mednieku atrašanās vietas, dzinēju maršruti un šaušanas iespējas.