Lai izdotos piegružotājus notvert, LVM ir sākuši izvietot mežā novērošanas kameras.

Mednieks, makšķernieks, atpūtnieks, sēņotājs un ne tikai. Lai kādai sabiedrības grupai piederam kādā konkrētajā brīdī un situācijā, vienmēr esam atbildīgi par savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem.

Nepavisam nav retums ieraudzīt mežā skatus, kas liek saķert galvu un pie sevis nokliegties “Kāda velna pēc!”, redzot izgāztus sadzīves vai jebkādus citus atkritumus meža vidū vai ap ūdenstilpēm. Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām un pilnīgi nepiedodama rīcība!

Jau vairākas reizes platībās, kur medīju pats, esmu uzgājis lielākas un mazākas atkritumu kaudzes. Riepas, stikli, sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī atpūtnieku nesavāktās skārda bundžas, bērnu autiņbiksītes, pudeles un citi gruži, ko acīmredzami mežā atstājuši atpūtnieki. Nerunāju par vienu atkrituma vienību, ko uz mežu var atnest vējš vai kas nejauši var izkrist no kabatas medniekam vai jebkuram citam meža ciemiņam. Sazinājos ar Latvijas valsts mežiem (LVM) un Valsts vides dienestu (VVD), lai konkrēti noskaidrotu, cik cūciski mēs kā Latvijas sabiedrība uzvedamies mūsu visu kopīgajā bagātībā mežā.

Pēdējo piecu gadu laikā vidēji Latvijas valsts meži tikai no sev piederošajām teritorijām savāc un izved aptuveni 1800 kubikmetrus nesankcionēti izmestu atkritumu. Sezonāli pa mēnešiem fiksētais atkritumu apjoms ir atšķirīgs, lielākie apjomi tiek konstatēti pavasarī, kas skaidrojams ar dārza darbiem un vispārēju cilvēku rosību savos īpašumos, un rudenī, kad atkal tiek uzkopti īpašumi, tā teikt, pirms ziemas miera perioda. Ziema ir tas laiks, kad fiziski ir grūtāk iebraukt mežos sniega dēļ, tādēļ arī izgāzto atkritumu apjoms šajā gadalaikā samazinās.