Pagājusī piektdiena, 13. septembris, 66 gadus vecajai vaiņodniecei Vijai Radionovai-Sirmajai paliks atmiņā uz visu mūžu – sēņojot viņa satikusies ar lāci. 

Vija kopā ar vīru un diviem suņiem todien braukuši sēnēs. Vispirms uz mežu Nīgrandes virzienā (Dienvidkurzemes novads), bet tur nebijusi neviena sēne, tad uz Embūtes pusi, kilometrus piecus no Vaiņodes, kur netālu savulaik omīte dzīvojusi un kur Vija visu mūžu sēņojusi.

"Atstājām automobili uz ceļa un gājām iekšā mežā, ko labi pazīstu. Lieli koki, reizēm kā īsti džungļi, krūmi. Vīram vairāk pa taciņām patīk iet man aiz muguras pārdesmit metru attālumā, bet es lienu, kur vien varu ielīst. Suņi – mazs lauku krancītis un Kaukāza aitu sugas kuce – parasti turas manā tuvumā. Kādu kilometru bijām nogājuši, pārgāju pāri strautiņam, pacēlu acis un redzu, ka metrus četrdesmit attālumā kaut kas liels skatās uz mani, uzlicis priekšķepas uz guloša koka. Mežā esmu satikusi vilku, alni, stirnas, bet šitas bija kaut kas cits.