Ziema ir labākais periods, lai medītu lapsas. Ziemas beigās vai atkušņa laikā arī jenotsuņi parādās virszemē. Kā lai nosaka, kurās vietās pārvietojas un uzturas plēsēji, ja sniega nav? 

Un te runa nav tikai par medījamiem plēsējiem, bet arī par aizsargājamo sugu pārstāvjiem – lūšiem un lāčiem –, kuru klātbūtnes pazīmes var palīdzēt zinātniekiem pētīt sugu izplatību. Tajā pašā laikā vietējiem iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, kur iespējams sastapt lāci, un būt gataviem gadījumā, ja tas notiek.

Dzīvnieku takas var būt ļoti informatīvas

Ja ziemā nav sniega, par dzīvnieku klātbūtni un to pārvietošanos platībās var spriest pēc iemītām takām vietās, kur nav ceļu. Mitra un daļēji satrūdējusi zāle labi parāda, kurās vietās dzīvnieki visbiežāk staigā.

Taču ziemā, kad ir auksts, siltasiņu radījumiem enerģijas patēriņš paaugstinās, tādēļ tie izvēlas vieglākos ceļus. Bieži vien tās ir lielceļu malas, grantētie un zemes ceļi medību platībās, stigas, grāvju malas un tamlīdzīgas vietas.