Sadursmes ar dzīvniekiem uz ceļiem rudenī pieaug vairāku iemeslu dēļ, un šis jautājums Latvijā ir ļoti aktuāls. Zemkopības ministrs Armands Krauze ir uzsvēris, ka problēma ir jārisina, taču līdz šim galvenā uzmanība tikusi pievērsta tam, kā un cik staltbriežu drīkst medīt, nevis tam, kā principā šo jautājumu sakārtot.

Ministrs neatbild uz jautājumu, ko darīt ar aizsargājamām sugām, piemēram, lūšiem. Igaunijā, piemēram, nesen ziņots, ka šogad uz ceļiem notriekts rekordliels lūšu skaits – 23 dzīvnieki. Šādi negadījumi ne tikai apdraud lūšu populāciju, bet var izraisīt arī smagas ceļu satiksmes avārijas. Latvijā staltbriežus iespējams regulēt ar medībām, bet paliek jautājums – ko darīt ar sugām, kuras medīt nedrīkst, un kā samazināt risku, ka dzīvnieki iet bojā uz ceļiem un var izraisīt smagus ceļu satiksmes negadījumus.

Citās valstīs šī problēma ir sakārtota, piemēram, Zviedrijā un Somijā, kad uz ceļa tiek savainots meža dzīvnieks, vietējie mednieki, ar kuriem ir noslēgti līgumi, dodas meklēt ievainoto dzīvnieku, izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā to atbrīvot no ciešanām. Tas ir svarīgi gan apdrošināšanas jautājumu, gan ētisku apsvērumu dēļ. Tomēr Latvijā šie savainotie dzīvnieki nevienu neinteresē. Daudzi cilvēki, tostarp Medību lasītāji, ziņo, ka bieži redz savainotus vai klibojošus dzīvniekus, kuri, visticamāk, cietuši ceļu satiksmes negadījumā, bet to liktenis nevienam nerūp.