Sanijai Didžei medības bijušas tuvas jau kopš agras bērnības, kad kopā ar opi devusies dzinējmedībās. Jau tad viss šķitis ļoti interesanti, un, būdama vien 14 gadus veca, nokārtojusi mednieku apliecību un kopā ar tēti Mārtiņu Didži sākusi interesēties par medīšanu, izmantojot slazdus. Jau nākamajā ziemā sākuši aktīvi izlikt caunu lamatas vietās, kur tikušas manītas caunu pēdas.

Gada romantiskākajā laikā – Valentīndienā – nolēmuši doties uz mežu pastaigā ar jauno ģimenes mīluli medību suni Hanteru, pie reizes pārbaudot arī caunu lamatas. Tuvojoties lamatām, suns kļuvis tramīgs, un vien pāris mirkļus vēlāk tapis skaidrs, ka medību dieviete Diāna bijusi labvēlīga un ir izdevies nomedīt caunu. Šī cauna bijusi Sanijas pirmais medījums. Sanijai šobrīd ir 16 gadu un, kā pati atzīst, viņai medību galvenā nozīme ir būt dabā un vērot to.

Laužam mītus: ko darīt, lai sabiedrība mainītu uzskatus par medniekiem un medībām

Medības jau izsenis ir tradicionāla aktivitāte, kurā piedalās daudzi cilvēki, tostarp arī jaunieši. Jauniešu loma medībās var būt dažāda, bet tā var sniegt vērtīgu pieredzi un iespēju iegūt dažādas zināšanas. Pirmais un svarīgākais aspekts, ko jaunieši iegūst, dodoties medībās, ir atbildības sajūta. Medības prasa daudz uzmanības un rūpīgu sagatavošanos, veicot dažādu uzdevumu izpildi, un ietver ne vien dzīvnieku identificēšanu, bet arī atbilstošu lēmumu pieņemšanu. Jāatceras, ka svarīga ir arī sabiedrības izpratne par medībām un to nozīmi dabas aizsardzībā un pārvaldībā. Jaunieši var palīdzēt izplatīt šo izpratni un veicināt ilgtspējīgu medību praksi, taču samērā bieži sabiedrībā pavīd ne pārāk pozitīvi uzskati par medniekiem.