Aizvadītajā gadā pēc Saeimas deputātu grupas priekšlikuma tika atvērts Medību likums. Iemesls – atsevišķu idejas virzītāju vēlme medīt staltbriežus arī tad, ja medību iecirknī ir tikai lauksaimniecības zemes, nevis meži, purvi un krūmāji, kā to paredz normatīvais regulējums pašlaik. Kā situāciju vērtē mednieku organizāciju vadītāji?

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:

“Šobrīd ir ļoti grūti vēl kaut ko komentēt, tāpēc ka pagaidām ir redzams tikai šauras interešu grupas ieskicēts virziens. To atsevišķi cilvēki vēlas izbīdīt par labu lauksaimniekiem. Tā kā likums ir atvērts, mums, medniekiem, ir jāseko līdzi visām norisēm un uz otro lasījumu ir jāiesniedz savi priekšlikumi, laikus jānoprotestē idejas, kas nav pieņemamas medību saimniecības attīstībai.

Šobrīd tiek virzīta vēlme medīt staltbriežus katrā mazdārziņā. Tas nozīmē, ka runāt par kaut kādu organizētu medību saimniecību vairs vienkārši nevajadzēs. Virzot šādas idejas, mēs varam likvidēt pamatu visam, ko esam veidojuši pēdējos 30 gadus. Un tas viss tikai ļoti šauras interešu grupas ideju dēļ.

Tie, kam varētu interesēt mazo pleķu apmedīšanas projekts, apsaimnieko mazāk par 1% no kopējām medību platībām Latvijā… Un tas nekādā veidā neietekmēs postījumu apmēru.