Aizgājušais 2025. gads Latvijas medniecības vēsturē iezīmējās ar vairākiem skaļiem un sabiedrībā plaši apspriestiem notikumiem. Notiesājoši spriedumi, neapdomīga rīcība un emocionāli jutīgas situācijas medniekus sabiedrības acīs atainoja dažādās krāsās. Diemžēl jāsecina, ka atsevišķu indivīdu neapdomīgas rīcības un normatīvo aktu neizpratnes dēļ cieš visa mednieku kopiena.

Esam nonākuši situācijā, kurā mednieka nodarbošanās nereti tiek saistīta ar visatļautību, nežēlību, pagānismu, sātaniskiem rituāliem un it kā nepareizu tradīciju uzspiešanu tai sabiedrības daļai, kurai ar medībām nav tiešas saistības. Mednieki visā pasaulē ikdienā saskaras ar kritiskiem viedokļiem plašsaziņas līdzekļos, īpaši no nemednieku puses, apšaubot to, vai medības kā hobijs un pārtikas ieguves veids ir ētiski un sociāli pieņemams. Tad man kā medniekam rodas jautājums, kas ir humānāk – medīt dzīvniekus dabiskā vidē, nodrošinot, ka tas pirms šāviena nejūt ilgstošu stresu un apdraudējumu, vai audzēt dzīvniekus tikai gaļas ieguves nolūkā, nereti šauros un dzīvnieku labturības prasībām neatbilstošos apstākļos?

Diemžēl daudziem nemedniekiem nav ne jausmas par mednieku lomu meža ekosistēmā un pienākumiem, kas jāveic medību platībās visa gada garumā.