Medniekam uz pleca jāsēž mazam pavāram…

Māris Astičs ir viens no Latvijas zināmākajiem un pieredzējušākajiem pavāriem. Māris ir restorāna "FERMA" šefpavārs un īpašnieks. Turklāt viņš ir arī mednieks, kurš ne vien restorāna virtuvē, bet arī ikdienā un medībās izmanto dzīvnieku apstrādes pieeju from nose to tail jeb no deguna līdz astei.

Kļūstot par pavāru, sācis novērtēt medījuma gala produktu – gaļu

Oficiāls mednieks Māris ir jau kopš astoņpadsmit gadu vecuma un stāsta, ka būt medniekam ir ģimenes tradīcija: mednieki ir visi ģimenes vīrieši – kā tēvs, tā arī abi brāļi. Uzsākot medību gaitas, tajās devies vien divas līdz trīs reizes gadā, kad atradis tam laiku. Turklāt to darījis bez īsta redzējuma, kāpēc tas vispār vajadzīgs un kāda ir to būtība. Uzskati mainījušies, kad kļuvis par pavāru. Tieši tad sācis veidoties redzējums par medību gala produktu – gaļu: “Nav runa par to, ko spēj izaudzēt lauksaimnieki vai lopkopji, bet gan par to, ko spējam gūt no mūsu bagātās dabas – upēm, jūras, meža. Tās ir sēnes, ogas, zivis un gaļa. Katram būtu jāspēj novērtēt, ko daba spēj dot, un izcelt to gaismā.”

Medībās ar sirdi un dvēseli

Kad uzsācis pavāra karjeru, medībām īpaši daudz laika nav atlicis, taču retajās reizēs, kad bijusi iespēja doties medībās, tieši mežs bijis tas, kas ļāvis izrauties no ikdienas steigas un pārdzīvojumiem. Medību gaitu sākumā tā bijusi vien kopīga aiziešana uz mežu, toties kopš 2016. gada Māris medībām pievērsies intensīvi, sākot izprast medību patieso nozīmi. Medībās ar sirdi un dvēseli, izpētot un izzinot medību jēdzienu. Liekot roku uz sirds, spēj apgalvot, ka izpratis, kāpēc medības nepieciešamas, kāpēc jāiet uz mežu, kāpēc tiek raidīts šāviens un ko pēc tam darīs ar iegūto gaļu.