Pavisam nesen, sēžot mājās un palūkojoties ārā pa logu, sapratu, ka laiks ir brīnišķīgs un būtu jauki doties medībās. Tā kā dzinējmedību sezona bija jau gandrīz beigusies, bet gribējās kaut kādu aktivitāti, nolēmu doties lapsu medībās. Laiks bija patiešām lielisks! Mēness tonakt nespīdēja, taču bija gandrīz bezvējš, gaisa temperatūra pieci grādi virs nulles un mitrums uz kopējā Liepājas rajona fona pat ļoti zems. Sasaucu medību suni, paņēmu ieroci un devos uz medību platībām.

Izstaigāju platības krustām šķērsām. Kopumā nogāju apmēram desmit kilometrus. Pamazām pielavījās krēsla. Pārbaudīju vēja virzienu, izvēlējos vietu, kur nobāzēties uz platības apjozušā dambja, un sāku gaidīt. Mans plāns bija nogaidīt, līdz iestājas pilnīga tumsa, un tad, izmantojot lapsu pievilināšanas svilpītes, pasaukt rudasti pie sevis. Tumsas aizsegu es gaidīju, lai nebūtu īpaši jāuztraucas par maskēšanos. Laika apstākļi šoziem Liepājas pusē ir pavisam pavasarīgi. Sniega nav, un man vēl joprojām nav bijusi iespēja iemēģināt savu jauno balto maskēšanās tērpu no Spānijas ražotāja HART.

Un kā jūs domājat, kas notika? Es neredzēju nevienu lapsu. Pat izmantojot divu veidu mānekļus, man neizdevās sasaukt nevienu plēsēju. Un te ir vērts piebilst, kā vietā, kuru biju izvēlējusies, ir pārskatāmi apmēram 300 hektāri lauksaimniecības platību. Ar visu savu aprīkojumu – termotēmēkli Pulsar Thermion 2 LRF XL60 un InfiRay termokameru E3 Max V3 – es nevarēju ieraudzīt nevienu lapsu vai jenotsuni!