1898. gadā Tsavo upes krastos risinājās viena no ievērojamākajām par radības kroni pašdēvētā cilvēka un par zvēru karali dēvētā lauvas pretstāvēm pārzināmajā cilvēces vēsturē. Un, lai gan zvēru karaļi bija tikai divi, savukārt radības kroņi visapkārt skaitāmi tūkstošos, šīs leģendārās sadursmes iznākums ilgi nebija lāgā paredzams, un upuru skaits tikai nepārtraukti pieauga.

Cilvēks un lauva

Principā var apgalvot, ka lauvas kļuva par pirmajiem nopietnajiem cilvēka ienaidniekiem kopš brīža, kad viņš paņēma rokās rungu un sāka pārlūkot savannas plašumus. Vēl salīdzinoši nesen, pirms aptuveni desmit tūkstošiem gadu, šie kaķveidīgie plēsēji bija kopskaita ziņā otra lielākā zīdītāju populācija, tūlīt pēc cilvēkiem.

Antīkajos laikos aiziet bojā no šā varenā dzīvnieka ķetnas cirtiena varēja arī mūsdienu Itālijas, Francijas, Spānijas, Grieķijas un vēl citās teritorijās. Pēdējie ieraksti par tādiem mežonīgās dabas pārstāvjiem Eiropas hronikās veikti aptuveni 10. gadsimtā. Un tas tā esot tāpēc, ka cilvēka tālīnie senči pakāpeniski virzījās tālāk pasaulē, vienlaikus pārliecinoši izspiežot lauvas uz Āfriku. Proti, no sākotnēji pārbiedēta laupījuma cilvēks pats bija spējis pārvērsties asinskārā un vardarbīgā plēsējā, kurš tagad jau alkaini meklē satikšanos ar savu vēsturisko vajātāju, turklāt tikai tīras izklaides nolūkā – lai nogalinātu. Tostarp tas nemazināja bijīgo cieņu pret faktiski uzvarēto lauvu. Ar šo veidolu greznoti neskaitāmi gan valstu, gan personīgie ģerboņi, kā arī šo zvēru vārdā dēvēti diženi valdītāji, un lauvu joprojām turpina uzskatīt par zvēru karali jeb džungļu pavēlnieku.

Taču ir arī virkne blakus aspektu. Vispirms godīgi jāatzīst, ka, par spīti eksaltētajam tēlam kultūras bezapziņas līmenī, raugoties gluži no zooloģijas aspekta, lauva neuzrāda ne nieka vairāk cēlsirdības kā, piemēram, tarakāns. Un tiem, kuri joprojām vēlas saglabāt ticību pasakām vai Disneja animācijas filmu tēliem par kaut kādiem labsirdīgajiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem, tomēr būtu ieteicams iepazīties ar gadījumu, kurā viens no galvenajiem personāžiem ir britu armijas apakšpulkvedis Džons Henrijs Patersons.