Mūsu redze ir zināmā mērā ierobežota, un tumsā nespēsim saskatīt to, kas atrodas kilometra attālumā lauka pretējā malā…

Kāds no raidieraksta "Šauj garām!" klausītājiem vaicā, kāpēc diennakts tumšajā laikā, izmantojot termālos vai nakts redzamības tēmēkļus, netiek ļauts medīt ar pieiešanu, kā tas esot Vācijā. Kāpēc jābūt uz vismaz 2,5 metrus augsta paaugstinājuma... Tas, viņaprāt, ļaušot lauksaimniekiem efektīvāk mazināt postījumus.

Pats svarīgākais – drošība

Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Īsā atbilde uz šo jautājumu ir pasakāma vienā vārdā – drošība. Primārais medībās ir drošība, nevis tas, cik efektīva ir cīņa ar lauksaimniecības kultūru postītājiem. Jautātājam jāuzdod pretjautājums – vai viņš ir pasēdējis un izrēķinājis, kāds ir šaušanas leņķis un lodes trajektorija, ja šāvienu raida, stāvot kājās uz zemes vai tupot, un kāds tas ir no paaugstinājuma. Jāņem vērā arī laika apstākļi un iespēja atpazīt mērķi.

Jā, ar modernajām ierīcēm var saskatīt objektu ļoti lielā attālumā, bet vai patiešām atpazīt? Un kas atrodas aiz mērķa? Vai tas ir zināms un redzams? Šaujot no paaugstinājuma, šāviens ir vērsts no augšas uz leju. Arī tad, ja lode netrāpīs mērķim, kas ir, pieņemsim, simt metru attālumā, tā drīz ietrieksies zemē. Tāpat arī rikošeta iespējas ir daudz mazākas. Katrā Vācijas reģionā normatīvo aktu prasības var atšķirties, tāpat kā apsvērumi, kāpēc atļauta vai aizliegta kāda darbība, taču arī tur noteikti viss nav tik vienkārši, kā tiek apgalvots.

Mūsu argumenti ir drošība. Pietiek ar dažiem gadījumiem, lai ko tādu neatļautu. Pie mums ir bijušas situācijas, kad cietis gan mednieks, gan ar medībām nesaistīta persona. Arī sabiedrības attieksme pret medībām diennakts tumšajā laikā nav viennozīmīga. Cilvēki ziņo par gadījumiem, kad mednieks diennakts tumšajā laikā ir iegājis ābeļdārzā un kaut kur devies. Mums jāievēro cilvēku intereses un drošība.