Ja reiz raidīji šāvienu, ej un pacel medījumu. Citādi nebija jāspiež sprūda mēlīte. Kāpēc atņemt lopiņam dzīvību, ja tev to dzīvnieku nevajag?

Tikai retais vīnogu audzētājs Latvijā nezina Gata Kužuma vārdu. Viņam ir lielākā vīnogu stādu kolekcija Latvijā un vīns, kas pat pieredzējušiem vīnziņiem liek mainīt viedokli par to, ka Latvijā nav iespējams izaudzēt vīnogas lieliskam vīnam. Gatis ir pārliecināts – ja ko dari, jācenšas būt labākajam šajā jomā. Taču, kad gribas gūt mieru un atpūtu, viņš dodas medībās. Tikai tur var novērtēt to laiku, kas mums šajā pasaulē atvēlēts. 

Kāpēc tu esi mednieks?

Man tā ir atpūta! Atpūta no ikdienas steigas un darbiem, kas burtiski dzen viens otru. Oficiāli par mednieku kļuvu 18 gadu vecumā. Savukārt dzinējos sāku iet, kad man bija 15 gadu. Taču tad sākās dzīves posms, kurā pārtraucu medīt. Tam vienkārši nepietika laika. Es nemedīju gadus desmit. Jā, maksāju klubā biedra naudu, taču uz medībām negāju. Kad draugi vaicāja, kā veicas medībās, mana atbilde bija: “Nav laika! Nav laika!” Mēdzu jokot, ka sevi nav laika satikt, kur nu vēl sievu!

Kāds no draugiem uz mani tā nopietni paskatījās un noteica: “Jā, šitā jau tev arī nomirt laika nebūs…” Es par to ļoti aizdomājos un sapratu, ka vienīgais variants, kā atpūsties un sakārtot savas domas, ir vakarā nolikt visu malā un aiziet uz lūri (gaides medībām). Tu vienkārši apsēdies un esi spiests izslēgt mobilo tālruni. Tur tu nevari atbildēt uz tālruņa zvaniem. Tu klausies putnu dziesmas, vēro dzīvniekus, kas iznākuši no biezokņa. Vai tu vienmēr vēlies spiest ieroča sprūda mēlīti? Visbiežāk ne. Man pat ir bijis tā, ka medību biedrs īsziņā vaicā, vai metam mieru. Es atbildu: “Jā! Man jau brīkšķinās! Ejam mājās, kamēr nav atnākuši!” Tu esi bijis mežā, un tavs prāts ir atpūties! Tas ir galvenais. Galvenais ir emocijas un piedzīvojums. Lai gan arī medījums ir svarīga medību procesa sastāvdaļa.