Mežacūkas vecuma noteikšanai ir drīzāk izzinoša nozīme atšķirībā no, piemēram, stirnāžu ragu formas pētīšanas, kas ir viens no populācijas kvalitātes uzlabošanas instrumentiem. 

Pēc buku ragu formas, garuma, krāsas un citām pazīmēm mēs atlasām selektīvos eksemplārus un pasaudzējam perspektīvos. Kuiļa ilkņu novērtēšana 99% gadījumu ir iespējama tikai pēc nomedīšanas vai atrodot trofeju. Tomēr tā sniedz zināšanas, izpratni par populācijas stāvokli un tās kontroles vadlīnijām. Iespējams, pat selektīvo medību piekopšanai, audzējot kuiļa trofeju.

Līdz šim ierastā mežacūku tēviņu vecuma noteikšanas metode balstījās kuiļa apakšējā ilkņa noslīpētas daļas mērījumos. Orientējošie izmēri ir šādi:

• 2–3 gadi – 2,5 centimetri;

• 3–4 gadi – 3–4 centimetri;

• 4–5 gadi – 4–5 centimetri;

• 5–6 gadi – 4,5–5,5 centimetri;

• 6–7 gadi – 5,5–6,5 centimetri;

• 7 gadi un vecāki – no 6,5 centimetriem un vairāk.

Bija pieņemts uzskatīt, ka noslīpētās virsmas centimetrs atbilst vienam dzīves gadam, taču prakse un jaunākie pētījumi rāda, ka šī metode nav precīza. Ilkņu noberšanu ietekmē vide, atsevišķu dzīvnieku individuālās īpašības, un tas jāpatur prātā. Gadās, ka gadu vecam kuilim ilkņa nolietotās virsmas garums var būt 2,5–3 centimetri, savukārt pat ļoti veciem kuiļiem šī virsma parasti nav garāka par septiņiem centimetriem. Tas var būt saistīts ar ģeoloģiskiem un ģeogrāfiskiem faktoriem.