3. novembrī Skaistkalnes katoļu baznīcā tika svinēti mednieku patrona svētā Huberta svētki. Krāšņo un kupli apmeklēto dievkalpojumu vadīja draudzes prāvests Andrejs Mediņš un Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. 

Tika svētīti medību suņi, baznīcas pagalmā vārījās zupa un smaržoja cepeši. Raugoties no tā saucamās "progresīvās" sabiedrības viedokļa, augstākajā mērā "nelaikmetīgs" pasākums. Un ne jau tikai tāpēc, ka svētkus organizēja katoļu priesteri, bet mielastā tika pasniegti nevis vegānu burgeri, bet gan medījuma gaļa. Tomēr vislielākā ķecerība bija prāvesta Mediņa paustās idejas: "Medības ir tikums un, es teiktu, pat svētums. Nodarbošanās ar medībām, darbs mežsaimniecībā, citās ar dabu saistītās nozarēs parāda cilvēku sirds skaidrību un iekšējo kārtību... Medības atmodina dabu, ko Dievs ir iedevis katrā vīrietī." Manuprāt, medības ir milzīga vērtība kaut vai tāpēc, ka tās ir viens no nedaudzajiem rituāliem, kas nonācis līdz mūsu dienām no tradicionālās sabiedrības.