Latvijas Mednieku savienību piecus mēnešus vada Juris Buškevics. Līdz šim viņa vārds un uzvārds bija zināms Jelgavas apkaimes medniekiem un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentiem, bet nu to sāk iepazīt mednieki teju visā Latvijā.

Kāpēc tu esi mednieks?

Tie dziļākie iespaidi parasti rodas bērnībā. Mans tēvs bija ģeologs, un viņš labprāt mūs, bērnus, vasarā ņēma līdzi komandējumos Latvijā. Līdz ar to daudz laika pavadījām laukos un mežos, jo zemes dzīles jau pētīja tur, nevis pilsētā. Un vēl tēvs bija labs stāstnieks. Viņš ļoti daudz stāstīja par dažādiem atgadījumiem.

Mežos un laukos?

Jā, tieši tur! Viņš stāstīja par vilku medībām, kurās piedalījušies ar savu brigādi kā dzinēji.

Viņš pats nebija mednieks?

Nē, taču viņa stāsti mani iedvesmoja! Viss, kas notika medībās, man šķita ļoti interesanti! Un šī interese pamazām pārauga attiecīgā literatūrā. Tās bija grāmatas par pēddziņa Dersu Uzalas piedzīvojumiem, protams, grāmatas par indiāņiem, kurās bija daudz medību ainu.