Pēc ļoti siltā aprīļa laiks brīžiem šķiet pat pārāk auksts un nemīlīgs, arī jūnijā nekļūst necik siltāks. Dažs mednieks joko, ka tiem, kas izturējuši trīs ziemas mēnešus, bonusā pasniegts vēl ceturtais. Taču, neskatoties uz to, reibinoši ziedēja ievas un lakstīgalas pogoja kā negudras. Naktīs, vējam pierimstot, gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, zāli no rīta greznojot ar ledus kristāliņiem. Mežā ir bērnu laiks. Tikko dzimuši, viņi jau sper pirmos soļus lielajā pasaulē. Apsētos laukus dodas apraudzīt mežacūkas, kurām atšķirībā no lauksaimnieku tehnikas samirkusī augsne nav būtisks šķērslis. Kā medniekiem šajā laikā klājies?

Raivja stāsts

Veiksmīgas mežacūku medības izdevušās arī Raivim Bērziņam, kurš medī Koknesē. Īsā telefona intervijā viņš stāsta:

“Vakars bija silts un mierīgs. Vēja nebija nemaz, un lauks, kurā pirms pāris dienām bija iesēta kukurūza, vēl smaržoja pēc mitras zemes. Iekārtojos tornītī lauka malā, kur sākas neliels jaunaudzes puduris – tur mežacūkām patīk iznākt baroties.