Briežaudzētāju zīmē šogad pagāja nedēļa jūlija vidū. Biedrība "Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija" (BLSDAA) aicināja kopā savas organizācijas biedrus un ārzemju partnerus uz ikgadējo – nu jau 17. – staltbriežu un dambriežu vaislas buļļu vērtēšanas pasākumu, kas kā allaž tika apvienots ar izglītojošu semināru par briežaudzētājiem aktuālām tēmām. 

Šāgada jaunums – pieredzes apmaiņas brauciens uz vairākām relatīvi nesen izveidotām briežu saimniecībām, par ko pastāstīsim atsevišķi kādā no nākamajiem žurnāla "Agro Tops" numuriem. Šoreiz – par vērtēšanu un tās ieguvumiem ilgtermiņā.

Dārzs un daba. Atlase

Daba, kā zināms, ir vislabākais selekcionārs – lielākoties izdzīvo gudrākais, stiprākais, agresīvākais, konkrētajiem apstākļiem labāk pielāgotais, bet netiek izslēgta arī nejaušību ietekme, dažādu noviržu pastāvēšana, jo tās var izrādīties noderīgas, apstākļiem strauji mainoties. Daba tādējādi nodrošina vislielāko (arī ģenētisko!) daudzveidību. Taču nebūs melots, sakot, ka dabā skaitliski dominē vidējais aritmētiskais.

Savukārt ikviens ciltsdarbs sākas ar konkrētu mērķu izvirzīšanu – kādas īpašības vēlas dzīvniekos izkopt un kādas savukārt uzskata par nevēlamām un izskaužamām. Parasti to nosaka konkrētā biznesa intereses. Dažādība zināmā mērā tiek ierobežota, jo koncentrēšanās notiek uz izcilniekiem. Briežiem, tā vienkāršoti sakot, par tādiem tiek uzskatīti spēcīgi buļļi ar skaistiem ragiem un lielas, auglīgas, labus pēcnācējus dodošas govis. Savukārt tādas īpašības kā stresainums vai agresivitāte, kas dabā palīdzētu izdzīvot, dārzos tiek uzskatītas par nevēlamām.

Protams, ne katrs dzīvnieku audzētājs grib piedalīties selekcijā – tas prasa papildu darbu, līdzekļus, ierobežo izvēli un, iespējams, ciltsdarbs nav nepieciešams izvēlētajam biznesa modelim. Latvijā ir reģistrētas 99 briežu saimniecības, bet tikai 20 nodarbojas ar ciltsdarbu un ieguvušas atzītas vaislas saimniecības statusu.