Protams, savvaļas dzīvnieki slimo. Iespējams, pat vairāk nekā cilvēki. Tikai to kaites un vainas visbiežāk paliek lielākajai sabiedrības daļai nepamanītas. Mednieki, īpaši tie, kuri rūpējas par savu un līdzcilvēku drošību, ir izņēmums. Novērojot dzīvnieku pirms nomedīšanas, rūpīgi apskatot jau iegūto medījumu, var pamanīt visai daudz slimību un parazītu. Aizvadītā vasara un rudens arī man šajā ziņā nebija izņēmums.

Lenteņu cistas stirnai

Vasaras otrajā pusē nomedītās stirnas muskuļaudos pamanīju veidojumu, kas pēc izskata atgādināja palielu rīsa graudiņu, taču tam bija mīksta struktūra. Vēlāk vēl vienu iekapsulētu veidojumu pamanīju arī muguras muskulatūrā.

Ar BIOR Parazitoloģijas grupas vadošās pētnieces Gunitas Deksnes palīdzību noskaidroju, ka stirnas muskulatūrā bija Taenia krebbei cistas. Taenia krebbei cistās lenteņa veidotie kāpuri ir mazi (2–4 mm) apaļas līdz ovālas formas un dzeltenā vai baltā krāsā. Pieaugušie lenteņi dzīvo un aug plēsēju zarnās – gan lapsu, gan vilku. Plēsēji inficējas, apēdot inficētu gaļu. Pieaugušie lenteņi ražo oliņas, kas no saimnieka organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Savukārt starpsaimnieki inficējas, apēdot augus, uz kuriem ir lenteņa oliņas. Un stirna šajā gadījumā ir starpsaimnieks.

Lai arī cilvēki ar šo lenteni inficēties nevar un tā kāpuri iet bojā, gaļu vārot vai sasaldējot, doma vien, ka gaļā šādi ciemiņi ir, nerosina apetīti. Savukārt suņiem šādu gaļu nebūtu ieteicams izbarot, jo parazīts potenciāli varētu attīstīties arī suņu zarnu traktā.