Attieksme pret vilku Latvijā visos laikos ir bijusi ļoti dažāda, vieni to ir godājuši kā gudru un spēcīgu dzīvnieku, citi – nīduši un uzskatījuši par konkurentu medībās. Cilvēku negatīvo attieksmi pastiprinājuši vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem, kā arī ik pa laikam reti, bet tomēr notiekošie uzbrukumi cilvēkiem. Latvijā vilku skaits ir bijis ļoti svārstīgs – no pāris desmitiem līdz pat tūkstotim indivīdu. Savukārt mūsdienās vilku atzīst par nozīmīgu ekosistēmas sastāvdaļu. Tas ir ierakstīts Bernes konvencijā un pieminēts Eiropas Padomes direktīvā par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

2023./2024. gada vilku medību sezonā Latvijā pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 300 vilki, un, kā informē Valsts meža dienests, līdz pagājušā gada 15. decembrim, kad tika sasniegts vilku nomedīšanas limits, tika ziņots par 114 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši (nogalināti, ievainoti vai pazuduši) 590 mājdzīvnieki. Kā kļūt par vilku mednieku, ar ko šīs medības ir īpašas, kas mainījies vilku medību procesā gadu gaitā un kā tiek organizētas medības, par to jautāju aizrautīgajam medniekam Aigaram Rallem.

Kā norāda Aigars, par lielu vilku mednieku var saukt vien tad, kad nomedīti piecdesmit vilki, tomēr liels ir subjektīvs jēdziens. Viņa pūrā ir nomedīti deviņi vilki, no tiem viens ar zelta medaļu novērtēts. Kādam, kas nomedījis pārdesmit vilkus, varētu šķist, ka deviņi tāds nieka skaitlis vien ir. Jāatzīst, tas tomēr ir cienījams, vēl jo vairāk, vērtējot daudzos gadus, kas ieguldīti medību procesā, un gūto pieredzi.