Meža vimbas ir diezgan lielas zivis. Makšķernieku vidū salīdzinoši populāras, jo copmaņi pastāvīgi sacenšas savā starpā, kurš noķers lielāku eksemplāru. Daudzi uzsver, ka šīm zivīm ir diezgan daudz asaku, bet ne jau gaļas pēc mēs cenšamies noķert lielāku zivi, zināmā mērā tas ir sports. Tomēr, lai vai kā, bet asaku daudzums nemazina šo zivju popularitāti.

Pasaulē ir daudz audzētavu, kur šīs zivis audzē rūpnieciskiem nolūkiem vai arī makšķernieku priekam. Tautā meža vimbām ir arī cits nosaukums – salate. Ievadam vēl kāds interesants moments, meža vimbām ir tīras, gandrīz bezkrāsainas zvīņas. Bet nu par visu pēc kārtas.

Ārējais izskats un galvenās rakstura īpašības

Meža vimbas ir karpu dzimtas zivis, kurām tāpat kā citiem karpu dzimtas pārstāvjiem ir ļoti daudz asaku. Zivis izceļas ar lielu, masīvu, bet it kā saīsinātu ķermeni, kam ir vārpstas forma. Mugura ir taisna un plata, krāsa tumša, dažreiz tā var būt zilgana. Zivs sāni ir pelēki, bet vēders ir sudrabots. Viss zivs ķermenis ir klāts ar sudrabainām zvīņām. Zīmīgi, ka meža vimbai ir ļoti spēcīga un masīva aste. Jāņem vērā, ka apakšējā daļa ir garāka par augšējo. Ihtiologi izceļ vairākas raksturīgas ārējās pazīmes.

Meža vimbu raksturīgās ārējās pazīmes:

  • iegarena, bet nedaudz izliekta galva;
  • liela mute un apakšžoklis;
  • muguras un astes spuras ir pelēkas ar tumšiem galiem; visas pārējās spuras, kas atrodas uz zivs ķermeņa, ir sarkanā vai oranžā krāsā pie pamatnes, bet pelēkas uz spuras beigām.

Meža vimbu galva ir diezgan liela un iegarena. Zivij ir masīvas, ļoti gaļīgas lūpas un nedaudz uz āru izvirzīts apakšžoklis. Šo karpu dzimtas pārstāvju žokļiem nav zobu, bet tā vietā ir savdabīgi izaugumi un padziļinājumi. Izaugumi atrodas uz apakšējā žokļa, savukārt padziļinājumi atrodas augšpusē. Šāda žokļa struktūra ļauj uzreiz notvert potenciālo medījumu, kuram vienkārši nav izredžu izglābties. Līdzīga mutes aparāta uzbūve ļauj meža vimbām nomedīt pat lielākus medījumus.