Šogad 1. jūnijs daudzās makšķernieku ģimenēs tika gaidīts pat vairāk nekā maija sākums, kad tiek atklāta spiningošanas sezona. Secinājums? Zandartu ķeršana pēdējos gados kļūst aizvien populārāka. Tam ir vairāki iemesli. Šajā rakstā tos aplūkosim, kā arī pievērsīsimies ķeršanas un mānekļu izvēles niansēm.

Manā draugu lokā interese par zandartu uzradās tad, kad parādījās live tehnoloģijas. Pamatā tomēr pelaģijas upuri ir tieši lielie zandarti, un bilžu parādīšanās internetā vienmēr rada ažiotāžu arī citu makšķernieku vidē, kuri pēc dabas ir kaislīgi un ātri pavelkas uz sev nezināmām, jaunām copes tēmām. 

Otra lieta, kura zandartu ķeršanu padara par populāru, ir zivju kulinārā vērtība. Nevar noliegt, ka tieši zandartu iekaro pat tie makšķernieki, kuri pamatā piekopj ķer&atlaid principus. Par receptēm gan nebūšu tiesīgs daudz spriedelēt, jo neesmu pavārs, bet pameklējiet interneta plašumos recepti – zandarts bekonā. 

Un varētu noslēgt ar zandarta slaveno knābienu. Atminos reizi, kad bijām kopā ar Arturu Zaboru jūnija sākumā ķert ar dropšotu. Šī viņam bija pirmā zandartu copes reize, un sekoja pirmais sitiens viņa kātā. Vēl kādas trīsdesmit minūtes dzirdēju teikumus ar daudz lamuvārdiem, kuri raksturoja knābiena brīdi. Tik tiešām zandarta cope dropšota tehnikā ir kārtīgs blieziens pa rokām.