Nekas nestāv uz vietas, laiks un attīstība iet uz priekšu. Arī mēs sekojam tam līdzi. Būtībā method feeder nav nekas jauns. Pirmsākumi ir meklējami Anglijas vidienē, kur lielā daudzumā ir pieejami karpu dīķi. Un, lai arī mūsu apziņai nedaudz neparasti, bet pārējās zivis tiek ķertas sekundāri. Cik tad veca ir šī method feeder? Uz šo jautājumu īsti atbildes nav.

Mēs Latvijā ar šo makšķerēšanas veidu esam nodarbojušies jau ļoti sen. Iespējams, tavs vectēvs līdzīgā veidā ir ķēris. No laikiem, kad sietiņa barotavā ar roku iespiedām mājas apstākļos gatavotās klimpas, līdz šodienai, kad mums ir pieejams viss nepieciešamais inventārs, lai šis pasākums būtu baudāmāks un modernāks. Klimpas tiek aizstātas ar dažādu veidu granulām un aromātisku barību, kura ir pieejama un ērti izmantojama. Galvenā atšķirība starp senajiem laikiem un mūsdienām? Nevarēja zināt (un negribēja), vai ēsma ir uz barotavas vai zem tās, bet zivis ķērās.

Esmu pieredzējis pludiņmakšķernieks, vairākus gadus spiningojis, pabijis un apbružājies fīdera sportā. Un jūtos priecīgs, ka nu jau kādu brīdi esmu apstājies pie method feeder. Kas tieši vilina? Pirmais un svarīgākais – nav nepieciešama dzīvā ēsma. Nav jādomā par tās uzglabāšanu un transportēšanu karstā laikā. Nereti šie mazie tārpiņi mēdz sagādāt galvassāpes, jo bez ledusskapja un bez iespējas tos uzglabāt vēsumā uz vairākām dienām… viss var slikti beigties tārpiem. No skarbās pieredzes varu teikt, ka motilis ir “uzvārījies” saulē uzkarsušā mašīnā, baltie tārpi kondensējas, sliekas izstiepjas. Cope ir, maigi izsakoties, sabojāta. Šis bija viens no argumentiem, kura dēļ gribēju mest mieru klasiskajam fīderim un dot iespēju method feeder stilam.