Nevar īsti teikt, ka laivas sapnis izsapņots no jauna, bet atkārtojumu gan šajā rudenī noteikti redzēju. Savus makšķerēšanas pamatus vairs neatceros, bet ir iets cauri visam. Un, kad pirms dažiem gadiem nolēmu, ka foreļu copei jāliek trekns punkts, tad bija nepieciešamība aizpildīt robu. Laiva! 

Dulkan gumijas laivā pieredzētas labas copes un izcilas copes, bet makšķernieks pēc savas dabas vienmēr tiecas pēc labāka risinājuma. Bija pienācis laiks izsapņot cietkorpusa laivas pirkumu. Pārdevu Dulkan, gadu sieva mani redzēja biežāk nekā ierasts,… un šajā rudenī manu sētu rotā jauna laiva. Un zināt, kā ir – pazaudētais ir jāatgūst…

Par laivas tehnisko izpildījumu un kāpēc tieši izvēle krita uz laivu bez konsoles, kādā citā reizē. Šoreiz par to, kā tika pavadīts rudens copes sesiju laiks Kurzemes ūdeņos. Rudens ir gadalaiks, kurš man asociējas ar trim sugām – asaris, zandarts, vēdzele. Jā, vēdzeļu copē arī ir savs šarms, bet, tā kā laivas aicinājums ir kārdinošāks, tad asaris un zandarts tika presēts pamatīgi. Pavisam droši varu teikt – secinājumus par šīm zivīm nevar izdarīt vienas copes dienas ietvaros. Kāpēc? Vienā dienā copes kolēģi ar dropšotu var izpogāt vienos vārtos, kamēr viņš darbina džigu, un nākamajā dienā ir pretēja situācija, taču nevar apgalvot, ka pastāv viena recepte, kura vienmēr strādās uz šķietami rijīgo asari! Bet tieši tas man šajā rudenī arī visvairāk ir paticis, ka nekādas panacejas šo sugu veiksmīgās medību sesijās nav. Jāteic, ka nedēļā vidēji trīs dienas biju mājas ūdeņos Ventā, un, kā jau varat noprast, tad stabilitāte nav šos ūdeņus raksturojošs vārds. Manuprāt, tas viss, pateicoties jūras ietekmei un tuvībai. Te plēsēji ieskrien upē pakaļ baltajām zivīm ar mērķi pamieloties, te atkal no upes ir prom. Un, saņemot informāciju nedēļas sākumā, ka zivju ir daudz, ne vienmēr būs labs variants plānot brīvdienas šādos ūdeņos. Var būt par vēlu. Bet, šķiet, vienmēr kaut ko var pielasīt, ja neiestrēgst vienā copes metodē un ļaujas eksperimentiem.