Ir atsevišķas zivju sugas, kuras šajā laikā spilgti aromāti un gaišas barības vienkārši baida.

Novembris ir viens no maniem mīļākajiem mēnešiem, jocīgi, vai ne? Bet nu tā viš i. Jā, tikt pie lielas, miermīlīgas zivs (brekša, karpas, karūsas) ir pagrūti, bet šur tur var, toties vidējā izmēra zivju koncentrācija ziemošanas vietās ir milzīga. Bieži vien īsajās novembra dienās, kad deviņos vēl nav īsti gaišs, bet trijos dienā ir jau gandrīz tumšs, lomi ir daudz lielāki nekā garajās vasaras dienās. Bieži vien arī emocionāli īsās gaismas dienas copes ir kā espreso kafijas deva, spilgtas un koncentrētas.

Tātad kur un ko varam ķert novembrī? Zinu, ka daudzi mierīgo zivju copmaņi šajā laikā ir jau ieziemojuši savu inventāru, bet... tie “slimākie” copmaņi sēdēs pie ūdeņiem līdz pat to aizsalšanai...

Kur var ķert:

  • upēs, gan lielās, gan mazās, tās ir bedres. Man pašam ir 3–4 nelielas upītes, uz kurām braucu katru gadu, jo tur no daudzus kilometrus gariem, sekliem, zāļainiem posmiem vēlā rudenī zivis “sakrīt” uz atsevišķiem dziļākiem rajoniem, tā notiek visās upēs. Ja upe nav pārāk gara un ietek/iztek no ezera, tad zivis uz ziemošanu saiet ezerā, bet, ja upe gara, tad jāmeklē dziļākie upju posmi, upju lejteces vai atsevišķas lokālas bedres (līkumi). No “manām” upēm tādas rudenī ļoti labi strādājošas, turklāt tādas, kurās var copēt no krasta un paslēpties no novembra vējiem un lietiem, varu nosaukt Gauju, Mūsu, Mēmeli, Dienvidsusēju, Roju, Saku, Bārtu, Dubnu, Salacu, Lielo un Mazo Juglu u. c. Katrā no šīm upēm zivju sastāvs un to uzvedība atšķiras, bet nu lielās raudas, bieži vien izcilu izmēru, arī 500–700 gramu un pat kilogramu smagas, ir tāda rudens klasika. Ir upes, kur tieši vēlā rudenī ir lielu (200–250, pat 300 g) balto sapalu cope, ļoti interesanta un garšīga zivs, lielākie izmēri visbiežāk trāpās upju, kuras ietek jūrā vai līcī, lejtecēs. Ir upes, kur līdz pat aizsalšanai aktīvas ir sudrabkarūsas, turklāt lielas, pat Rīgas pievārtē ir vietas, kur novembrī trāpās sudrabkarūsas stipri virs diviem kg. Vēlā rudenī upēs tomēr zivis ir daudz aktīvākas nekā citos ūdeņos, ūdens kustas, nes barību, un attiecīgi arī zivis vairāk kustas;