“Amats ir atbildīgs, tāpēc brīvdienās prasās pasēdēt klusumā un paskatīties uz makšķeres spicīti,” stāsta makšķerniece Benita Rozevska no Ventspils. Lai gan tā nopietnāk pievērsusies spiningošanai tikai šā gada sākumā, viņas kontā jau ir pamatīga trofejlīdaka, kas noķerta Puzes ezerā, turklāt ar tik smalku kātu, ka to varētu izdarīt tikai pieredzējis spiningotājs.

Kā tas ir – būt ventspilniecei, dzīvot pie jūras, bet, makšķerējot butes, sēdēt pie tās pašas jūras un gaidīt, kad piekodīsies?

Man liekas, ka ir pilnīgi vienalga, kas ķeras. Bute vai kas cits. Tas ir azarts, tāda kā atkarība, ka sēdi un gaidi.

Kad ar bušu makšķerēšanu sākāt nodarboties?

Pandēmijas laikā, kad ciemos nevarēja iet. Pie Staldzenes staigājām gar jūru, satiku savu darba kolēģi, kurš makšķerēja butes. Iedeva makšķeri, lai pamēģinu izvilkt, bet galā bija pieķērušās divas butes. Tā tas sākās.

Kad noķērāt līdaku garumā virs metra, makšķerēšanas azarts kļuva vēl stiprāks?

Tā tas bija, tās emocijas nav iespējams aprakstīt.

Kur šādu līdaku noķērāt?

Puzes ezerā, netālu no Ventspils.