Upēs pēc ledus iziešanas samazinās ūdens caurspīdīgums, kas ietekmē zemūdens iemītnieku uzvedību. Zivis cenšas atrast vietas, kur ūdens ir tīrāks, parasti izvēle krīt uz upju augšteci, kā arī mazo upju grīvu, dažādām pietekām un kanāliem. Makšķerēšana šajā periodā nav tā vieglākā, taču, pareizi izvēloties un izmantojot inventāru, ir iespēja gūt lomu.

Zivju uzvedība duļķainā ūdenī

Jebkura ūdens līmeņa celšanās ūdenskrātuvē izraisa saduļķošanos. Parasti tā notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – straume kaut nedaudz, bet sagrauj krastus, no kuriem tad lielākā daļa “netīrumu” nonāk ūdenī. Pavasaros ūdens kļūst duļķains arī ledus un sniega kušanas dēļ. Šie apstākļi zemūdens iemītniekiem nepatīk, zivīm duļķi aizsprosto žaunas, tās cenšas pārvietoties uz vietām, kur tīrāks ūdens. Turklāt upēs jūtami palielinās straume, kas arī veicina zivju migrāciju no galvenās ūdenskrātuves uz seklākiem apgabaliem, kur straume ir lēnāka, un šādās vietās zivīm nav jātērē daudz enerģijas.

Mainās arī zivju uzvedība. Līdakas un zandarti sliktās redzamības apstākļos vairāk paļaujas uz redzi, zivīm jāmaina medību taktika, tās meklē vietas ar lielāku jaunuļu koncentrāciju. Mierīgās zivju sugas, piemēram, brekši, raudas, karūsas, karpas u.c., vairāk paļaujas uz ožu, tāpēc tām sliktā redzamība nav tik kritiska kā plēsīgajām zivīm.