Līnis ir viena no skaistākajām mūsu saldūdens zivīm. Mūsu zelta zivtiņa. Zvīņas tam mazas, blīvas, bet ar cēlmetāla spīdumu. Mazas sarkanas acis, mazās ūsiņas mutes malā izskatās ļoti amizanti. Ļoti plata astes pamatne. Vēl viena raksturīga pazīme ir biezās gļotas, kas pārklāj visu zivs ķermeni. Šī iemesla dēļ nav viegli pacelt noķerto līni un noturēt to rokās.

Vēl noteikti jāpiemin līņa lieliskās gastronomiskās īpašības. Esmu dzirdējis pat tādu nosaukumu kā “karaliska zivs”, tas izsaka daudz. Cept, grilēt, sautēt un kā tik vēl var pagatavot līni, tas vienkārši ir brīnišķīgi, ka līņus varam baudīt tik daudzos variantos. Lai nogaršotu šos izsmalcinātos ēdienus un sajustos kā karalis, ir papildu stimuls apgūt līņu makšķerēšanu.

Taču pieredzējuši makšķernieki uzskata, ka šīs zivis ir ne vien skaistas un garšīgas, bet arī iekārojama trofeja. Lielu interesi izraisa līņu izsekošana un pēc tam makšķerēšana. Nē, līnis nav īpaši piesardzīgs, nav īpaši izvēlīgs barībai un ēsmai, tas arī ne pārāk pretojas, kad tiek izvilkts. Katrā ziņā līņus nevar uzskatīt par rekordistiem šajos manis nosauktajos parametros. Taču interesanta ir līņa pēdu atrašana attiecīgajā ūdenskrātuvē, makšķerniekam jāatrod tā īstā atslēdziņa, ar kuru “atslēgt” šo zivi, manuprāt, tas ir īpašs sasniegums.