Pavasaris ir periods, kurš piedāvā plašākās copes iespējas. Bet īpaša uzmanība jau no gada sākuma tiek pievērsta lašveidīgo ķeršanai. Zivis ir aktīvas, ūdens līmenis mainīgs, tāpēc katra diena pie upes var būt pilnīgi atšķirīga. Tieši šī mainība padara pavasara copi gan izaicinošu, gan aizraujošu. Lai rezultāts būtu stabilāks, svarīga ir ne tikai veiksme, bet arī sapratne par upi, inventāru un pareizu pieeju.

Upes lasīšana

Šī nu ir lieta, kura izbijušam forelistam ir labi zināma. Man patīk pieiet pie upes līkuma un novērtēt vietas potenciālu. Pavērojam straumi, iespējamās mājvietas, atstraumes. Galvenais uzdevums ir atrast zonas, kur zivs var atpūsties un vienlaikus reaģēt uz barību. Kāpēc upes lasīšana ir svarīga? Jo vairāk māneklis atrodas ūdenī, jo lielāka ir iespēja piemānīt zivi. Ja šie metieni ir precīzi tēmēti, vairāk zivju ķersiet. Pavasarim tuvojoties vidusdaļai, kad dodamies meklēt svaigo zivi, kura ienākusi no jūras paēsties, var atļauties metienus tur, kur acis rāda, jo šie radījumi ir agresīvāki un gatavi vairāk kustēties, lai noskatītais “ēdiens” nokļūtu tiem mutē, bet pēcnārsta zivis ir nogurušas, tām svarīgi novilkt un noturēt mānekli iespējami tuvu.