Vai ledus klātesamība šajā gadā jums palīdz tikt pie labiem lomiem no ledus? Man iet kā pa kalniem. Vairāk nekā nedēļu eksperimenta kārtā apbraukāju Kurzemes piekrastes upes, kuru grīvās salien iekšā jūras asaris. Iepriekšējos gados viss, kas bija nepieciešams, – drošs ledus un lomi bija labi, taču šajā gadā ledus ir vairāk nekā labs, bet kā ar asariem?

Ar Ventas ūdeņiem esmu pazīstams jau ilgus gadus ne tikai vasarā, kad dodos tur ķert zandartu un asari, kurš tur periodiski parādās biezā slānī, bet arī ziemas cope šeit ir īpašā statusā. Tiklīdz sāk salt, makšķernieki teju no visas Latvijas ir gatavi doties tālākā ceļā, lai nokļūtu uz Ventas ledus. Simtiem cilvēku, un labākās dienās tikt pie loma varēja visi. Tikai jāņem vērā, ka ir jābūt gatavam sēsties uz kastes un asarim vēlamā frekvencē dricelēt mormišku. Būšu ļoti īss un skarbs – balansieris, bļitka un citas uzpariktes vēlamo rezultātu nedos, es teikšu tā – noķeršana ar dzelžiem būs zīme, ka jums jāpērk loterijas biļete, jo tajā dienā veiksme ir jūsu pusē.

Mormiška ir panākumu atslēga, jo asaris ir ienācis, lai uzēstu delikateses, nevis piestumtu pilnu vēderu. Tāpēc darboties ar smalkumiem ir nevis brīva izvēle, bet visbiežāk tieši tā nes veiksmi. Visbiežāk sanāk darboties ar auklu, kuras diametrs ir 0,10 mm, lai arī asari mēdz būt skaistos izmēros, tomēr straumes ietekme dara savu, plānāka aukla ļauj darboties ar mazākām mormiškām. Ir divas iespējas, no kurām viena ir būt pārliecinātam, ka zivi varēs izvilkt, bet otra paredz to, ka asaris ņems. Man svarīgi, lai zivs pieķeras, pēc tam jau domāsim, kā izcīnīt uzvaru divcīņā. Manu makšķerīšu galā visbiežāk atrodas disko bumba un ķirsītis. Šīs formas asarim būs universāla izvēle ne tikai upē, bet arī stāvošos ezeros. Šajā rakstā negribas tik daudz koncentrēties uz pašu makšķerēšanas procesu un arī inventārs šeit ir primitīvs, bet šī gada atziņas gan ir iekrājušās.