Kā izprast zivju barošanās ritmu

Gluži tāpat kā vasaru nomaina rudens un dienu nakts, zivju aktivitāti nomaina intereses trūkums par barību.

Dabā zivis nebarojas nepārtraukti, bet gan sekojot savam bioloģiskajam pulkstenim un instinktam. 

Zivju barošanās paradumi ir ļoti atkarīgi no dažādiem faktoriem: no gadalaika, diennakts laika, no barības krājumu daudzveidības, kā arī no zooplanktona un citu sīko ūdens organismu uzvedības attiecīgajā ūdenskrātuvē.

Gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, arī zivīm, pat vīķēm, ir spēcīgi attīstīts ikdienas barošanās ritms. Barošanās biežums dabā daudzējādā ziņā atkarīgs no zivju uztura bioloģiskajām īpašībām.

Balto zivju barošanās grafiks

Vasarā dienas laikā visas baltās zivis barojas bieži, taču ne ilgu laiku. Barošanās periodi un laiks var atšķirties atkarībā no ūdenskrātuves un vietas apstākļiem. Šie pārtraukumi var ilgt līdz pat trim stundām.

Un tā tas notiek vienmēr: aktivitāte – pauze, aktivitāte – pauze. Piemēram, no rīta: stundu interese par barību, tad seko stundas pārtraukums, un atkal 30–40 minūtes aktivitāte, pēc tam seko pauze, bet jau garāka, apmēram pusotras stundas garumā.

Arī zivju barošanās ritms diennakts laikā ir mainīgs, vienā brīdī tās barojas, turklāt aktīvi, citā atpūšas un par barību neizrāda nekādu interesi, vēl kādā brīdī tās barojas ar mainīgu intervālu. 

Ja barība piepeld pie zivs, tā saķer to; ja barība aizpeld garām, tad zivs gaidīs nākamo kumosiņu.

Šāds zivju barošanās ritms izskaidro zivju aktivitāti un pēkšņu zivju "pazušanu". Pieredzējuši makšķernieki bieži vien izmanto šo parādību savā labā, it īpaši, ja prot zivīm piedāvāt barību, ar kuru tās labprāt barojas.

Plēsīgajām zivīm interese par barības uzņemšanu ir pilnīgi atšķirīga, uzņemtā barība var pārstrādāties līdz pat divām vai trim diennaktīm. Sagremošanas process atkarīgs no noķertās zivtiņas izmēriem.

Zivju rīta aktivitāte

Miermīlīgu zivju aktīvu barošanos rīta stundās un rītausmā izraisa ne tikai izsalkums. Lieta tāda, ka zivju ēdamais – dažādi kāpuri, vēžveidīgie un citi dzīvie organismi, kas apdzīvo ūdenskrātuvi, – ir aktīvs barības meklējumos, vēl pirms parādās pirmā gaisma: jau tad dzīvie organismi atstāj savus patvērumus un slēptuves.

Kamēr vēl nav uzlēkusi saule, zooplanktons kļūst ļoti kustīgs un aktīvi pārvietojas, tādējādi pārvēršoties par vieglu medījumu zivīm. Līdz ar gaismas parādīšanos ūdenī zooplanktons sastingst savos patvērumos. Šī parādība izskaidro arī relatīvi stabilo zivju aktivitāti mākoņainā laikā, ko mēs jau dēvējam par makšķernieku novērojumiem.

Balto zivju aktivitāte rītausmā ir novērojama no pulksten trijiem līdz sešiem. Šajā laikā ir karstākais brīdis pat tādām piesardzīgām zivju sugām kā ālanti un salates.

Līdz ar rītausmu ūdenī palielinās skābekļa daudzums, it īpaši ūdenskrātuvēs ar bagātīgu ūdens veģetāciju, kas arī veicina zivju aktivitāti barības meklējumos. Plēsīgās zivis aktīvāk medī no rīta, jo tad ir vieglāk noķert savu medījumu, kas intensīvi barojas un līdz ar to ir mazāk piesardzīgs.

Zivju barošanās dienas vidū

Tuvāk pusdienlaikam ūdenī samazinās skābekļa daudzums, līdz ar to noplok arī zivju aktivitāte. Karstās un saulainās dienās zivis bieži pamet seklās vietas un dodas dziļumos, uz savām iecienītajām bedrēm un slēptuvēm. Līdz ar to samazinās copju skaits.

Daudzas zivis turpina baroties arī mākoņainā laikā, lai gan ne tik aktīvi kā rītausmā.

Šajā laikā lielākā daļa zivju stāv, tās var pieteikties tikai tad, ja ēsmu piemet, kā saka, tām pie deguna, kā arī tās var apēst kāpuru vai citu garām peldošu barību.

Uzmācīgās un it kā visu laiku izsalkušās vīķes nav izņēmums. Saulainā dienā vīķes skaidri redzamas ūdenī, jo to ir daudz. Tās šaudās šurpu turpu, bet neuzķeras uz āķa. Šādā laikā var lieliski novērot ūdenskrātuves dzīvi, pētot tuvu ūdens virsmai "lidojošo" zivju kustības.

Vakara maltīte un nakts izklaides

Pēc pusdienlaika zivis nedaudz atdzīvojas, tās kļūst aktīvas un, tuvojoties vakaram, sāk izrādīt interesi par barību un aktīvi baroties. Arī iestājoties krēslai, zivis ir aktīvas, un ūdenskrātuve sāk dzīvot savu pilnvērtīgo dzīvi.

Aktivizējas zivju barošanās, jo ūdenskrātuvē sāk kustēties planktons. Baltās zivis ar to barojas, un attiecīgi arī plēsēji iziet savās medībās. Tā tas turpinās, līdz iestājas tumsa. Zivis alkatīgi barojas pēc īpaši karstās dienas. Augstās temperatūras un karstuma, kā arī nepastāvīgā atmosfēras spiediena dēļ zivis jūtas izsalkušas un meklē barību.

Labākais laiks, kad, piemēram, karūsas ir aktīvas, ir no pulksten 18 līdz 22. Īpaši alkatīgi tās ķer ēsmu pirms krēslas iestāšanās – aptuveni no pulksten 21 līdz 22.

Iestājoties naktij, aptuveni no pulksten 22 līdz diviem vai trijiem naktī, baltās zivis praktiski pārtrauc uzņemt barību, tādēļ tās neķeras. Tieši šis laiks ir labākais, lai medītu plēsīgās zivis – samus, zandartus un līdakas. Izmantojot balto zivju miegainību, tās viegli kļūst par barību.

Naktīs gandrīz nemaz neķeras raudas un ruduļi, kas pamatoti tiek uzskatītas par dienas zivīm. Iestājoties naktij, tās nogrimst uz gultnes un paliek tur līdz rītausmai.

Zivju barošanās kopīgās sakarības

• Visas zivju sugas aktīvi barojas no rītausmas līdz rītam. Dažreiz šī aktivitāte var ieilgt.
• Zivis, kuras aktīvi barojas nakts periodā, nereti turpina baroties arī pēc rītausmas.
• Zivis, kuras savu aktivitāti izrāda pa dienu, īpaši izsalkušas ir pēc naktī ieturētā pārtraukuma.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.