Šoreiz saruna ar visai nopietnu puisi Rūdolfu Celmiņu, 11 gadus vecu bundzinieku, dejotāju un, protams, makšķernieku. Rūdolfs ne vien spiningo un mušo, bet arī pats mājās izgatavo mānekļus.

Vai tu atceries, kā sāki makšķerēt? Varbūt vari pastāstīt, kurš bija tas cilvēks, kas ievirzīja makšķerēšanā!

Tā bija viena no pirmajām reizēm, braucām laivā, velcējām kopā ar tēti un vectētiņu. Viņi man iedeva paturēt kātiņu, bet man praktiski uzreiz pieķērās aptuveni divus kilogramus smaga līdaka. Tajā laikā man bija četri gadi, un tā makšķerēšanas reize ir palikusi atmiņā. Viennozīmīgi makšķerēšanā mani ievirzīja tētis un vectēvs.

Nupat ar tēti Valdi bijāt makšķerēt Zviedrijā, kur mušojāt, ķērāt alatas, foreles u. c. zivis. Kas iespiedies atmiņā visciešāk?

Zviedrijā man patika tā upīte, kurā ir zivis, kuras ķeras. Man ļoti patika saullēkti un saulrieti, to nevaru ar vārdiem izstāstīt.