Tas nozīmē, ka ledus zem sniega sutīs, tur sasūksies ūdens slānis, kurš nesasals.

Globālā sasilšana? Droši vien tāda ir, tomēr es vairāk pieturos pie viedokļa par 12 gadu ciklu, ka viss atkārtojas, sevišķi, ja palasa pagājušā gadsimta sākuma laikrakstus, arī 1900. gadā janvārī esot zeme arta, jo nav bijis sniega un sala.

Man mamma stāstīja, ka arī es tikai savos trīs vai četros gados esmu pirmo normālo ziemu ieraudzījis (70. gadu sākums). Vārdu sakot, ziemas pie mums vēl pilnībā neizzudīs... Protams, lielo aukstumu ap -40 grādiem ir un būs mazāk, tomēr pavisam aizmirst ziemu nevajag, un šis gads tam ir lielisks pierādījums.

Visi mani plāni par vēlā novembra brekšiem, asariem, karūsām un baltajiem sapaliem uz pludiņu un fīderi vienkārši izplēnēja. Jau no oktobra otrās puses zivju uzvedība Rīgas ūdeņos – es domāju krasta copi, baltās zivis un asarus – bija pavisam citādāka nekā citus gadus. Balto zivju to ierastajās vietās (jahtu ostās, pie vecām piestātnēm utt., kur tās ļoti veiksmīgi ķērām iepriekšējos gados) vienkārši nebija vai parādījās uz dienu divām un atkal pazuda. Es tomēr cenšos sekot dabas parādībām un zivju uzvedībai, un visa zivju uzvedība liecināja, ka zivis kaut ko jūt, kaut kas būs citādāk nekā iepriekš. Mums, cilvēkiem, atliek tikai gaidīt, kas tas būs, un... “dejot pēc zivju stabules”, ja gribam kaut ko noķert.

Raksts top pirmajās decembra dienās, atklātā ūdens copju praktiski vairs nav, spiningotāji vēl zandartus šur tur ķer, bet pluds un fīderis iepauzē. Tikko sasēju ziemas makšķerītes šīs sezonas pirmajai ledus copei. Piecos no rīta ceļos un braucu uz Vidzemi, vakar paziņa jau asaru normu uz bezēsmas mormiškiņu salasīja, paziņa gandrīz manas svara komplektācijas, tātad ledusveidīga masa uz ūdens ir. Nevaru nosēdēt mājās...