Medībās, izmantojot ekspansīvas iedarbības lodi, ir ierasts, ka tās priekšgals trāpījuma brīdī veido sēnes cepurītei līdzīgu formu, pēc iespējas vairāk enerģijas nododot medījumam. Taču tā nenotiek vienmēr, piemēram, ja lode pirms trāpījuma lidojuma laikā pieskaras kādam koka dzinumam vai zaram.

Attēlā redzamā bezsvina ekspansīvās iedarbības 180 greinu smagā lode pa špīseri tika raidīta no .300 Win Mag kalibra ieroča 70 metru distancē. Lodes ātrums, izlidojot no stobra, bija aptuveni 890 metru sekundē. Pēc trāpījuma dzīvnieks sabruka uz vietas. Aptuveni metru, pusotru pirms dzīvnieka bija melnalkšņa dzinumi, kas tēmēklī uz dzīvnieka fona nebija saskatāmi.

Vēlāk, vēdinot dzīvnieku, neparasts šķita garenās formas lodes ieejas caurums un brūces kanāla šķērsgriezums brieža ķermenī. Tas liecināja, ka lode dzīvnieka ķermenī jau ielidojusi ar sānu pa priekšu. Krūšu kurvī pie ribām izdevās atrast arī pašu lodi, kuras smailais gals bija nevis atvēries, kā to paredzējis ražotājs, bet saliecies 90 grādu leņķī.

Kā tas iespējams, žurnāls Medības lūdza skaidrot uzņēmuma AnimaLibra īpašniekam Dmitrijam Kļešņinam, kas nodarbojas ar bezsvina ložu konstruēšanu un ražošanu.