Drošības prasības, kas jāievēro katram medniekam, paredz, ka, ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc ieroča pielādēšanas to nodrošina, ja tas nav nepieciešams tūlītējam šāvienam. Ir skaidrs, kur nejauši izšauta lode lidos, ja stobrs vērsts uz leju, bet neviens īsti nezinās, kur lode aizlidos gadījumā, ja tā izšauta, kad ierocis vērsts uz augšu.

Lielākā daļa ložu ir mazākas par pirkstu, izņēmums ir lielā un masīvā 12. kalibra gludstobra lode, kas ir kārtīga īkšķa resnumā. Tomēr lodē, kad tā izlido no stobra, ir daudz enerģijas, un tad, ja tā nekur netrāpa, tā nolidos ļoti tālu. Lai gan reti, tomēr ir fiksēti gadījumi, kad lode nogalina arī 3540 metru attālumā.

Ja runājam par to, cik tālu lode var aizlidot, ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, piemēram, kalibrs, lodes veids, stobra garums, ierocis, tāpat arī ārējie apstākļi, kas var ietekmēt lodes lidojumu.

Maksimālais attālums, ko var nolidot lode, ir atkarīgs no dažādiem mehāniskiem un vides faktoriem, tādēļ nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi. Tomēr, runājot par konkrētiem kalibriem un noteiktiem apstākļiem, ir iespējams gūt aptuvenu izpratni par lidojuma distanci.

Ir dažādas lodes, to veidi, arī dažādi kalibri, pat tad, ja lodes ir vienādas. Lidojuma attālumu ietekmē lodes svars, forma, izmantotais šaujampulvera veids un daudzums. Tāpat nozīme ir šaujamierocim, no kura lode tiek izšauta. Garāki stobri parasti nozīmē arī tālākas distances, tāpat nozīme ir vītņstobru lodes stobra vītnes solim, kā arī leņķim, kādā raidīts šāviens. Vēl viens būtisks aspekts ir vides ietekme – augstums, gaisa mitrums, vējš, arī citi laika apstākļi var palielināt vai samazināt lodes lidojuma attālumu.