Pavadot mežā arvien vairāk laika, katrs mednieks agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka konkrētam medību veidam piedienas konkrēts medību ierocis, kalibrs un citas tehniskās nianses.

Jā, ir nedaudz konservatīvāki mednieki, kas visu mūžu veiksmīgi medī ar vienu gludstobru un medī kā pīles, tā mežacūkas, aļņus un visu pārējo, ko vien atļauj Medību likums. Nereti šādi mednieki ir kolektīva kolorītākie un godātākie vecāka gadagājuma vīri. Divdesmitā gadsimta vidus posmā šie nu jau dzīves pieredzējušie vīri gluži vienkārši fiziski nevarēja iegādāties karabīni, kā tas ir iespējams šodien. Domāju, ka šiem kungiem ne reizi vien bijusi situācija, kad pastaigu laikā gar labības vai kartupeļu lauku 200 metros mežmalā iznācis ruksis vai vesels to bariņš. Diemžēl ar gludstobru plecā atliek vien noplātīt rokas un smagā nopūtā nodomāt – ja vien man būtu spicais...

Arī šobrīd, uzsākot savas mednieku gaitas, lielākajai daļai mednieku kā pirmais ierocis seifā iegulstas gludstobra ierocis. To noliegt nevar, jo statistika ir nepielūdzama mērvienība. Tautā ir zināms un bieži dzirdēts uzskats, ka jāapgūst šaušanas prasmes ar gludstobru un tikai pēc diviem gadiem jāsāk domāt par karabīni. Gan jā, gan nē! Personīgi šim apgalvojumam gan īsti nepiekrītu, jo sprūda mēlīti nospiež mednieks, ne pats ierocis. Jā, nenoliedzami, vītņstobra ierocis ir jaudīgāks, līdz ar to varētu uzskatīt par relatīvi bīstamāku. Taču, kā jau teicu, izšauj ne jau ierocis, bet gan tā lietotājs, un katrs pats pieņem lēmumus, par kuriem nes atbildību. Nokārtojot autovadītāja apliecību, mēs arī sēžamies pie stūres automašīnai, nevis divus gadus vizināmies ar mopēdu. Mednieku kolektīva vadītājam arī ir iespēja noteikt, vai pielaist konkrētu mednieku medībām ar vītņstobru vai tomēr ar gludstobra ieroci. Bet šī varētu būt pavisam cita raksta tēma ar dažādiem viedokļiem un argumentiem. Lai vai kā, gribu sniegt nelielu ieskatu tajā, ar ko rēķināties medniekam, kurš beidzot nolēmis iegādāties pirmo vītņstobra ieroci. Šoreiz ne par pašu ieroci un tā maināmajām sastāvdaļām, jo tas, cik dārgu karabīni un tēmēkli var atļauties, lai paliek katra paša ziņā un pārliecībā. Došu ieskatu lietās, kuras būs nepieciešams iegādāties reizē ar ieroci un tēmēkli, jo ar šīm, manis pieminētajām, divām lietām ne tuvu nepietiks.